“Pagalmu laukos iesaku uztvert kā iespēju ikdienā regulāri izkustēties ar zināmu atbildību pret sevi, jo mūsu organisms saglabā to, ko lietojam, un pazaudē to, ko nelietojam,” saka fiziskās sagatavotības eksperts.

Peldēšanās kā ikdienas rituāls

Ja jūsu pagalmā pieejama peldvieta, tā ir lieliska nodarbe, kas gan atvēsina karstajās vasaras dienās, gan stiprina bērna fizisko sagatavotību.

“Mazā Sāra ir gatava peldēties arī desmit reižu dienā un nenogurstoši meklē kādu “lielo”, kas viņu varētu pieskatīt vai, labākajā gadījumā, nopeldēties kopā.

Kurš pieaugušais gan nepazīst slinkumu šādos brīžos? Ko tad es tur ģērbšos, ūdens auksts, saule tagad nespīd un tā tālāk. Slinkums jāmet pie malas!”

saka Sāras mamma Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Viņas šīs vasaras devīze ir: ne dienu bez peldēšanās. Viņu laukos ir peldvieta, un peldēšanās ir ne vien patīkama, bet arī stiprina imunitāti un ķermeni kopumā. Atgādinājums vecākiem: bērnus vienus pie ūdenstilpnēm nedrīkst atstāt! Vienmēr jāpadomā, vai blakus ir kāds pieaugušais, kurš pieskata mazo peldētāju aktivitātes ūdenī.

Pagalma zālājs – ideāla vieta, lai apgūtu kādu jaunu kustību

Ikdienā pārvietojamies ar kājām, bet mūsu – un jo sevišķi bērnu – ķermenis spēj vairāk nekā esam paraduši domāt. Ritentiņš, stāja uz rokām vai svecīte ir kustības, ko ikdienas gaitās laiku pa laikam bērniem var un vajadzētu trenēt. “Kad biju maza, vingrošanas nodarbībās apguvu ritentiņu. Tagad, kad esam laukos, pastaigājoties joprojām uzmetu kādu ritentiņu,” atklāj Lība Smildziņa.

Vasara ir īstais laiks, kad sajust sava ķermeņa kustību iespējas.

“Kūlenī un puskūlenī muguru mācāmies kontrolēt saliektā pozīcijā, kamēr esam sagrupējušies. Šī nodarbe ir lietderīga tieši tāpēc, ka ikdienā pārāk reti atrodamies šajā pozīcijā, taču kūlenis un sagrupēšanās ir būtisks posms kritienu traumatisma mazināšanā, kas, starp citu, būs ļoti noderīga prasme, piemēram, ziemā slēpojot,” skaidro treneris.

“Māsai mest kūleni iemācīju es, tas patiesībā ir ļoti jautri,” savas un māsas aktivitātes komentē Lība. Iemācīties ko jaunu–  mest ritentiņu, kūleni vai nostāties uz rokām – var būt arī viens no bērnu un vecāku kopīgajiem vasaras mērķiem. 

Ravēšana un dārza darbi

“Dārzs ir mana meditācija, kur ravējot pazūd darba steigā radies saspringums galvā un domās. Parasti vagā ejam kopā ar bērniem, tas ir kā kopā būšanas process mums visiem, papildus izdarām labu darbu – dārzs izravēts.

Ne vienmēr bērniem dārza ravēšana ir mīļākā nodarbe, bet, ja visu dara ar mēru, nepatika pret dārza darbiem pazūd.

Piemēram, biežāk jāpaņem pauzes un jāliek lietā kaplis, lai izstaipītos,” teic Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Treneris Kārlis Birmanis iesaka: “Izpildi stiepšanās vingrojumus plecu locītavām, veicot apļveida kustības. Turi taisnus elkoņus un rokās satvertu kapli. Cel to pāri galvai, ļaujot plecu locītavām izgriezties. Jo platāk satversi, jo ērtāk būs pārcelt aiz muguras. Jo šaurāks satvēriens, jo augstāku lokanību tas prasīs plecu locītavām.  Stiepšanās ar kapli ir kas tāds, ko vērts izdarīt katras vagas galā.”

“Satver kapli, lai veiktu stiepšanās kustības. Kapļa galu atbalsti pret zemi un liecies uz priekšu. Kad esi noliecies un turies pie kapļa kāta, pagriez plecu sānis, lai iestieptu sānu,” pamāca Kārlis Birmanis.

“Iesaku vienu kustību veikt ik pēc 20 minūtēm katru dienu un, ja vari, septiņas dienas nedēļā. Pāris nedēļu laikā tu būsi šīs kustības meistars!” saka treneris.

Tātad, ja sāksi stiepšanos un iepriekš tā nebūs bijusi tava ierastā kustība, tā par tādu drīz vien kļūs. Kājās stāvot un taisnās rokās turot nūju, liecies uz sāniem, saglabājot svaru vienādi uz abām kājām.

Ķerra kā līdztekas sporta laukumā

Lai arī fiziska darba darīšana jau pati par sevi ir teicama fiziskā aktivitāte, dārza inventāru ķerru var izmantot kā atbalsta rokturus.

“Apgriez ķerru otrādi un novieto to stabili. Izmanto gan rokturus, gan atbalsta rāmi un, balstoties pret tiem, veic atspiedienus un citus vingrojumus, kā darītu sporta laukumā uz līdztekām,” iesaka treneris Kārlis Birmanis.

Ūdens atnešana siltumnīcas laistīšanai

Šī aktivitāte ir pa spēkam, ja satvēriens ļauj noturēt nesamo priekšmetu. Plaukstas satvēriena spēks raksturo katra cilvēka spēka potenciālu. Ir teiciens: necel to, ko nevari panest.

”Kā treneris cilvēkus mēdzu motivēt, sakot: ”Ja vari panest, noteikti var celt un nest.” Tāpēc arī jauniešiem dārza darbos ir veselīgi iesaistīties. Kā zēniem, tā meitenēm ir ieteicams regulāri nest lejkannu un veikt citus fiziskus darbus, jo tā ir iespēja nodrošināt veselīga dzīvesveida pamatprincipu – kustību un fiziskās aktivitātes,” komentējot mammas Ingas un dēla Klāva dārza darbus, teic Kārlis Birmanis.