Hiperpigmentācija (tumšākas krāsas pigmentācijas plankumi) vai hipopigmentācija (āda atsevišķās zonās kļuvusi gaišāka jeb radušies bezpigmenta plankumi) var būt iedzimta un dzīves laikā iegūta dažādu apstākļu ietekmē.

Lai gan lielākoties tās izpausmes nav ļaundabīgas un organismā ir radies melanīna trūkums vai pārprodukcija, pigmentācijas plankumus rūpīgi jāuzrauga un āda jāaizsargā no ārēji ietekmējošiem faktoriem katru dienu.

“Pigmentācija būtībā ir iekaisuma process, kas radies dažādu faktoru ietekmē. Tās ir saules atstātās pēdas, apdegums, iekaisumi, akne, hormonālās pārmaiņas un citi faktori.

Ir jālīdzsvaro visi iekšējie procesi organismā, lai PH līmenis organismā ir vienmērīgs, nav pārāk skābs vai sārmains. Tāpat nepieciešams pasargāt ādu ārēji, tai uzklājot saules aizsargkrēmus,” stāsta kosmētiķe.

1. mīts – pigmenta plankumi ir ģenētiska iezīme, un tajā nav nekā slikta

Pigmentāciju uz sejas var izraisīt dažādi faktori – ģenētika, ādas tips, vecums jeb ādas novecošanās, ultravioleto staru iedarbība, ādas bojājumi, piemēram, kas radušies aknes vai kukaiņu kodumu rezultātā, hormonālās izmaiņas, kā arī dažādu vielu trūkums organismā.

Bieži pigmentācija rodas, ja lieto hormonu terapiju menopauzes laikā vai vairogdziedzera darbības uzlabošanai. Ja ir traucējumi hormonālā sistēmā, pigmentācija ir bieža parādība, turklāt saules staru ietekmē problēma saasinās.

Pigmentācijas plankumi rodas brīdī, kad dažādu faktoru ietekmē izmainījies melanīna jeb ādas pigmenta daudzums organismā.

Ja organisms ražo jeb sintezē melanīnu par daudz, radīsies tumšākas krāsas plankumi uz ādas, savukārt, ja organismā ir par maz melanīna, tad tiks veicināta bālu plankumu veidošanās.

Vienlaikus ar pigmentācijas plankumiem var rasties ādas iekaisums, nieze, kā arī ādas audzējs, kas nereti paslēpies zem pigmentācijas plankumiem, tāpēc tie ir rūpīgi jāuzrauga un aizdomu gadījumā jāvēršas pie dermatologa tos pārbaudīt.

2.mīts – pigmentācijas plankumi uz sejas ir vecāka gadagājuma cilvēku bažas

Lai gan manāmi izteikti pigmentācijas plankumi ir vecāka gadagājuma cilvēkiem, virs 50 gadiem, arvien biežāk ar šo problēmu saskaras gados jaunāki cilvēki.

Iemesls tam ir pārmērīga sauļošanās un solārija apmeklēšana, nelietojot saules aizsargkrēmus ar SPF filtru.

Saules veidotie plankumi uzkrājas gadu gaitā pārmērīga UV starojuma ietekmē un kļūst izteiktāki pēc 30 gadu vecuma.

Tāpat pigmentācijas laukumi var uzkrāties un kļūt izteiktāki pēc vairākiem gadiem aknes vai ādas bojājumu vietās.

3.mīts – pigmenta plankumus var noņemt tikai ar dārgām kosmētiskām procedūrām

Pigmentācijas plankumu mazināšanai iespējams pielietot dažādas metodes – lāzerterapiju, ķīmisko pīlingu, medikamentozo terapiju, ādas apstrādi ar speciāliem kosmētikas līdzekļiem, tai skaitā saules aizsargkrēmiem ar SPF filtru.

Tāpat nepieciešams uzņemt uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir antioksidanti, kas parūpēsies par melanīna daudzuma balansu organismā.

”Cīņa ar pigmenta plankumiem ir pastāvīgs darbs un prasa pacietību. Un pat tad, ja likvidē pigmentācijas plankumus, nav garantijas, ka tie neparādīsies atkārtoti.

Taču, pārskatot dzīvesveidu, paradumus un regulāri parūpējoties par sejas ādas kopšanu un aizsardzību, ir iespējams kontrolēt un arī mazināt pigmentāciju”, norāda K. Blumberga.

4.mīts – pretpigmentācijas krēms padara sejas ādu baltu

Tiek uzskatīts, ka pretpigmentācijas krēms padara sejas ādu baltu un, to uzklājot uz pigmenta plankumiem, rezultāta nebūs.

”Šis ir ļoti populārs mīts. Pretpigmentācijas krēms vai serums ir jāuzklāj visai sejas ādai vienmērīgi, jo tas palīdzēs kontrolēt melanīna pārprodukciju. Šī krēma lietošana uz lielāka ādas laukuma ne tikai cīnīsies ar esošajiem plankumiem, bet arī palīdzēs novērst jaunu pigmenta plankumu veidošanos”, stāsta kosmētiķe.

5.mīts – intensīva ādas attīrīšana sniedz labāku rezultātu

Visbiežāk pieļautā kļūda ir pārāk agresīva sejas ādas attīrīšana vai pārāk intensīvu līdzekļu lietošana, nerespektējot ādas stāvokli un neieklausoties tās vajadzībās.

Intensīvi attīrot ādu, tādējādi cerot uz ātrāku rezultātu, var sabojāt ādas stāvokli un izraisīt iekaisumus, kas savukārt var izraisīt pigmentāciju.

”Sejas āda ir rūpīgi jāattīra no rītiem un vakaros, lai uz tās neuzkrātos dekoratīvās kosmētikas paliekas, netīrumi vai putekļi, sviedri un dabīgās eļļas. Lai saglabātu ādas dabisko mikrobiomu līdzsvaru un ādas aizsargājošos mikroorganismus, ieteicams izvēlēties ādai saudzīgus attīrīšanas līdzekļus – micelāro ūdeni, gēlus, pieniņus vai eļļas. Reizi nedēļā papildus ikdienas ādas kopšanas rituāliem var izvēlēties maigu pīlingu vai attīrošu masku, kas palīdzēs noņemt atmirušās šūnas no ādas virsmas, atstājot to gludu, mirdzošu un dzīvīgu. Savukārt pēc attīrīšanas nepieciešama ādas mitrināšana ar sejas ādas tipam piemērotu serumu vai krēmu”, iesaka speciāliste.

Ieteikumi, kā pasargāt sejas ādu no pigmentācijas:

• Ieteicams lietot saules aizsardzības krēmu ar 50+ vai 100 SPF filtru. Izvēloties aizsargkrēmu ar SPF 50, tiks regulēta melanīna izstrāde, neļaujot veidoties jauniem pigmentācijas plankumiem, savukārt ādas aizsardzība ar SPF 100 pilnībā bloķēs saules staru piekļuvi ādai, tādējādi ādai neļaujot iesauļoties. Alternatīvs risinājums sejas ādas toņa saskaņošanai ar ķermeņa iedegumu sauļošanās rezultātā ir paštonējošo kosmētikas līdzekļu vai SPF aizsargkrēma ar toni lietošana. Cīņā ar esošajiem pigmentācijas plankumiem palīdzēs kombinācija – SPF 100 krēma lietošana kopā ar lāzerterapiju, IPL fototerapiju un kopjošo kosmētiku. 
• Jānēsā saules brilles, cepure vai elpojoša un nosedzoša auduma apģērbs, atrodoties tiešos saules staros.
• Āda jāattīra un jāmitrina katru dienu.
• Par ādas problēmzonām jāsāk rūpēties savlaicīgi, lai iekaisumi vai akne neizraisītu pigmentāciju uz sejas ādas.
• Ieteicams lietot uztura bagātinātājus – selēnu, cinku, A, E, C vitamīnus, kolagēnu, MSM – metilsulfonilmetānu (organiskais sēra savienojums). Šie elementi palīdzēs uzlabot ādas stāvokli pigmentācijas, aknes un grumbu gadījumā.
• Ieteicams izvēlēties kosmētikas produktus, kuru sastāvā ir C vitamīns, azelaīnskābe, tiamidols, niacinamīds, kojskābe, arbutīns, glikolskābe vai lakricas ekstrakts.