Padomus, kā ņemt talkā sienas un veidot vertikālos dārzus, apkopojuši ”Bonava Latvija” eksperti.

Viss, ar ko vertikālais dārzs atšķiras no parastā – tas plešas nevis platumā, bet uz augšu.

Lielākoties šādu dārzu ierīkošanai ir piemērotas ēku sienas, uz kurām dažādos radošos veidos tiek nostiprinātas pamatnes puķupodu vai kastīšu novietošanai, bet tie var būt arī žogi un sētas, balkona margas, rūpnieciski ražotas konstrukcijas, piemēram, metāla statīvi utt.

Turklāt vertikālos dārzus var ierīkot arī telpās, piemēram, iekārtojot zaļo sienu vai griestus.

Tiesa, tas prasa īpaši rūpīgu plānošanu un augu izvēli, kuru nosaka pieejamais apgaismojums, telpas izmērs un augstums, sienu un griestu konstrukciju izturība.

Nav obligāti nepieciešamas speciālas konstrukcijas, galvenais, lai kastes un podiņi turētos gana stipri un droši.

Būs labs pie sienas piestiprināts režģis vai palete, aiz kuras dēlīšiem var ērti aizāķēt puķupodiņus, pie griestiem piestiprināts iekarināts puķupods ar nokarenu augu tajā, pašrocīgi uzmeistarots dārziņš no plastmasas pudelēm – katru tā kabatu var piepildīt ar zemi un iestādīt augu.

Interesants risinājums ir koka žalūzijas, starp kuru dēlīšiem gana labi jutīsies sukulenti vai ķērpji, kam nevajag daudz augsnes. Sukulentu dārziņš putnu dzirdinātavā, puķupodu parāde uz saliekamajām kāpnēm, pat kājām gaisā apgriezta kantainā rīve, kurā iekārtojies garšaugu krūmiņš –

vertikālie dārzi ir tikpat dažādi kā to saimnieki.

Vertikālā dārza iekopšanai var pieiet radoši un dot otru dzīvi dažādām savu laiku nokalpojušām lietām, piemēram, no auduma pašūtam apavu vai darbarīku organizatoram.

Tomēr jāpatur prātā, ko vēlaties audzēt un cik daudz vietas vajadzēs katram augam. Ja tas būs tikai garšaugu dārziņš vai miniatūri sukulenti, pietiks ar pavisam nelielu platību.

Pirmais un galvenais noteikums vertikālajam dārzam – laba hidroizolācija! Gan telpās, gan ārā jārēķinās, ka nepareizi vai nepietiekami sagatavotu virsmu mitrums un augsne ātri sabojās. Tāpat jāpadomā par drenāžas sistēmu, lai auga saknes nejustos kā purvā, nesāktu bojāties un pūt.

Vēl viens būtisks aspekts ir apgaismojums. Sevišķi svarīgi tas ir iekštelpās, bet arī uz balkona vai terases par to ir jādomā –

dienvidu pusē neizdzīvos augi, kam vajadzīga ēna vai pusēna, savukārt ziemeļos neaugs tie, kas mīl sauli.

Laistīšanas daudzums ir atkarīgs no kastes vai podiņa dziļuma, gaisa temperatūras, gaismas daudzuma un gaisa plūsmas.

Vasaras karstumā augus nevajadzētu laistīt dienas vidū, lai tos neapdedzinātu, turklāt karstumā ūdens ātri iztvaiko un augs nepaspēj atveldzēties. Labāk laistīt augsni, nevis saslapināt auga lapas, lai neveidotos sēnīte un miltrasa.

Rūpīgi jāseko līdzi, vai zem lapām neveidojas kaitēkļu perēkļi, un augi ir regulāri jāapgriež un jāveido. Sevišķi tas sakāms par kāpelējošajiem augiem – jūs priecāsieties par savu zaļo sienu uz balkona, bet kaimiņa plānos tas varbūt neietilpst.

Uzziņai

Augu izvēle vertikālajam dārzam

Šādos dārziņos lieliski jūtas nokareni augi, papardes, dažādi sukulenti un ķērpji, lapu salāti, garšaugi – piparmētras, baziliks, pētersīļi, ēdamie ziedi.

Var audzēt arī gurķus, zirņus, tomātus, pupiņas, vīnogas un citus augus, kas labprāt kāpelē augšup.

Nevajadzētu izvēlēties ātri augošas, invazīvas sugas – dažādus vīteņus un atsevišķus vīnogulājus, jo tie var ātri sabojāt ēkas sienu, turklāt tie būs regulāri jāapgriež, lai netraucētu kaimiņiem.