“Laiks ir viena no svarīgākajām pasaules vērtībām, ko nevar ne nopirkt, ne vinnēt loterijā. Tas vienkārši plūst, tek, skrien un steidzas… Sekundes, minūtes, stundas un dienas. Jo ātrāk mēs apzināmies laika nozīmi un vērtību, jo ātrāk varam savu dzīvi jēgpilni un piepildīti plānot,” uzskata Liepājas Raiņa vidusskolas pedagoģe Aiga Griniece.

Viņas audzināšanā patlaban ir pirmklasnieki, un viena no tēmām, ko bērni apgūst matemātikā, ir pulkstenis.

Skolotāja zina stāstīt, ka jau pirmsskolas mācību programmā bērni sāk iepazīties ar pulksteni, bet tas notiek pakāpeniski un spēļu veidā.

Latvijā pirmsskolas izglītībā (parasti no pieciem sešiem gadiem) tiek veidota sākotnējā izpratne par laiku – dienas daļas, kad ceļamies, kad ejam gulēt, laika skaitītājs – pulkstenis un veselas stundas. Bet dziļāka apguve – pusstundas, ceturkšņstundas, minūtes – notiek sākumskolā.

“No pieredzes varu teikt, ka apmēram ceturtā daļa no klases skolēniem labi izprot pulksteņa uzbūvi, laika iedalījumu un atskaiti,”

novērojusi A. Griniece.

Skolā bērniem māca pulksteni, izmantojot dažādas praktiskas, vizuālas un rotaļīgas metodes, lai padarītu apguvi vieglāku un saprotamāku.

Pedagoģe stāsta: “Izmantojam lielos uzskates pulksteņus ar kustīgiem rādītājiem. Vēl bērni ar vecākiem veido individuālus pulksteņus no papīra, ar kuriem var praktiski darboties. Izmantojam arī dažādas spēles, kur jānosauc, jāattēlo laiks, pulksteņu “Bingo”, kā arī digitālās tāfeles piedāvāto uzskati.”

Tāpat bērni mācās saistīt laiku ar ikdienas notikumiem, kas ir, piemēram, stundas sākums, pusdienas, stundas beigas, treniņu sākums utt.

“Skolēniem ļoti patīk apgūt pulksteni ar dažādu interaktīvo spēļu un aktivitāšu palīdzību,

ko piedāvā soma.lv, macibprieks, uzdevumi.lv, LSM Bērnistaba u.c.,” uzskaita A. Griniece.

Ne vienmēr bērniem vedas pulksteņa apguve. Tam ir vairāki iemesli.

“Pirmkārt, laiks ir abstrakts jēdziens,” skaidro skolotāja, “to nevar aptaustīt vai redzēt kā objektu. Bet bērniem vieglāk ir saprast tieši konkrētas lietas.”

Otrkārt, turpinot par grūtībām, viņa saka, ka apjukumu rada arī divu veidu laiks. Analogie pulksteņi izmanto 12 stundu formātu, bet digitālie – gan 12, gan 24 stundu formātu.

“Arī mazā un lielā rādītāja izpratne var būt sarežģīta. Piemēram, ja mazais rādītājs ir starp diviem cipariem, bērniem var būt grūti saprast, kurā stundā tas īsti atrodas.”

Pulkstenis arī pieprasa daudzpakāpju domāšanu. Lai pareizi nolasītu laiku, bērnam jāspēj vienlaikus uztvert vairākus aspektus – stundas, minūtes un reizēm arī sekundes.

Vēl pieredzes trūkums traucē izprast pulksteni.

“Mūsdienās daudzi izmanto digitālos pulksteņus un viedierīces, kas tieši parāda laiku, tāpēc bērni var mazāk saskarties ar nepieciešamību pašiem izprast analogā pulksteņa darbību,” atzīmē skolotāja.

A. Griniece uzskata, ka

visefektīvākā metode ir praktiskā apguve, kad bērni paši manipulē ar pulksteņa rādītājiem un sasaista laiku ar ikdienas notikumiem.

Bērns ir ieinteresēts nenokavēt treniņu, paspēt uz peldēšanas nodarbību, laikā ieslēgt televizoru, lai noskatītos interesējošu multiplikācijas filmu, vai nenokavēt autobusu, ar kuru aizbraukt pie drauga. “Tā ir īstākā motivācija apgūt pulksteni!”

“Tikai un vienīgi praktiska darbošanās kopā ar ģimeni, kopā ar skolotāju, pulksteņa iedzīvināšana bērna dzīvē, iesaistīšana sarunās, modinātāja izmantošana, runājot par dienas plāniem, piesaucot konkrētu laiku, parādot to uz pulksteņa, rada īsto izpratni.

Protams, katram bērnam tas notiek individuāli atbilstoši viņa uztverei, domāšanai, izpratnei. Bet svarīgi ir saprast, ka mūsdienu mainīgajā, straujajā, digitālajā pasaulē kādu brīdi varam palikt bez elektrības, un tad mūs glābs mehāniskais laikrādis – pulkstenis!”

Svarīgākais pulksteņa apguvē ir pacietība un pozitīva attieksme, jo bērns to mācās soli pa solim.

Idejas

Pulkstenis ar knaģu minūtēm

Pulksteņa pamatnei izmanto vienreizlietojamo papīra šķīvi. Pulksteņa rādītājus izgriež no kartona un piestiprina ar mazu skrūvīti, lai bērns tos var viegli grozīt.

Uz knaģiem uzraksta minūtes, un tos piestiprina pie pulksteņa ciparnīcas. Tas bērnam ļaus vieglāk saprast, cik minūšu ir attiecīgajam ciparam.

Izmantojot šo pulksteni, var veikt arī dažādus uzdevumus. Piemēram, ar pulksteņa rādītājiem jāuzliek kāds konkrēts laiks, vai var spēlēties ar knaģiem, kur ir minūtes, – bērns noņem knaģus, un pēc tam tie jāsaliek pareizajās vietās.

Pašgatavots rokaspulkstenis

No kartona izgriež ciparnīcu un pulksteņa rādītājus. Par pulksteņa siksniņu izmanto platu gumiju, lai bērnam to būtu viegli uzlikt. Visas detaļas sastiprina ar mazu konstruktora skrūvīti.

Ar šādu rokaspulksteni mācīšanās noteikti liksies aizraujošāka un interesantāka, jo to varēs darīt gan mājās, gan auto, gan pagalmā, gan citās vietās, kur varētu būt garlaicīgi.

Avots: “Rimi” bērniem