Tikai retais nepazīst auzu pārslu putru, kas vārīta pienā. Šķīvī ielietai, tai virsū mēdz uzlikt karoti garšīga ievārījuma vai piciņu sviesta.

Veselīga dzīvesveida piekritēji putru bagātina ar sēklām, riekstiem, svaigām ogām, augļiem.

Interneta dziļumos atrodamā informācija vēsta, ka variantu tiešām daudz, kā pagatavot sātīgās auzu pārslas. Turklāt nopērkamas arī ātri vārāmās.

Ierosmei piedāvājam vairākas neparastākas receptes. Tie, kas atturas no gaļas, var izcept kotletes, kuru galvenās sastāvdaļas ir pupiņas un auzu pārslas. Tās vajag pusi uz pusi, piemēram, pa 300 gramiem.

Pupiņas izvāra, atdzesē un sablendē. Karstā ūdenī iejauc klasiskās sinepes un pārlej pārslām, lai kādu brīdi uzbriest. Abas sastāvdaļas sajauc stingrā masā un 10 minūtes atpūtina. Veido kotletes. Cep karstā eļļā.

Ja nav iebildumu pret gaļu, auzu pārslas var izmantot, pievienojot kotlešu masai. Pārslas karstā ūdenī uzbriedina, tad liek bļodā pie maltās gaļas.

Pieliek sakapātu sīpolu, ķiplokus sarīvētu, nevārītu kartupeli, sāli, piparus, maltas romiešu ķimenes vai citas garšvielas. Samīca, izveido kotletes un cep eļļā.

Namamātēm, kurām patīk rosīties virtuvē, pazīstama pārslu maize, kuru var izcept cepeškrāsnī silikona veidnē.

Mīklai bez auzu pārslām un parastajiem miltiem vēl vajag sviestu, olu, cukuru, šķipsniņu sāls, kefīru, pusi ābola, cepamo pulveri un dzeltenās rozīnes.

Gatavošana gaužām vienkārša – olu saputo ar cukuru un sviestu, klāt sāli, rozīnes, ar cepamo pulveri sajauktus miltus un auzu pārslas. Tad masā iejauc kefīru un sarīvētu ābolu.

Liek ar cepampapīru izklātā veidnē un cep 30–40 minūtes 200 grādu temperatūrā.

Domājot par figūru un produktu ekonomisku izlietojumu, var izcept pankūkas, kurās izmanto ne tikai uzbriedinātas auzu pārslas, bet arī izspaidas, kas paliek pāri, kad no burkāniem izspiesta sula.

Bļodā liek šīs sastāvdaļas, olas, cukuru, sāli, cepamo pulveri. Masu atšķaida ar krējumu vai kefīru, cep uz pannas.

Ātrām un sātīgām brokastīm var pagatavot kokteili jeb smūtiju. Tam vajadzēs 1 banānu, 1 glāzi piena un 2 ēdamkarotes ar auzu pārslām, kas iepriekš izvārītas.

Visu liek blenderī, pievienojot karoti medus. Sablendē un lēnām apēd ar karotīti.

Receptes

Auzu pārslu ēdienu receptes no 1933. gadā iznākušā žurnāla “Sievietes Pasaule”.

Auzu pārslu piena zupa

Vajadzēs: 120 g auzu pārslu, 2 I piena, 1 l ūdens, 200 g ābolu, sāli, cukuru.

Auzu pārslas pārlej ar aukstu ūdeni, vāra uz lēnas uguns mīkstas. Tad, ja vēlas, var putraimus izrīvēt caur sietu vai arī tūlīt pievieno pienu, atsevišķi cukurūdenī sasautētus ābolus, cukuru un sāli pēc garšas. Zupu uzkarsē un pasniedz galdā.

Svaigu ābolu vietā var ņemt žāvētus augļus. Sevišķi garšīgas ir plūmes.

Auzu pārslu biezputra

Vajadzēs: 300 g auzu pārslu, 1 l ūdens, 1 l piena, sāli, 50 g sviesta.

Auzu pārslas pārlej ar aukstu ūdeni, pieliek sviestu un sāli. Maisot vāra, līdz biezputra sāk sabiezēt. Pielej pienu un vāra līdz gatavībai. Pasniedz ar sviestu un pienu vai ievārījumu.

Auzu pārslu kotletes ar tomātu mērci

Vajadzēs: 1 l piena, 500 g auzu pārslu, 100 g sviesta, 1 sīpolu, 100 g skāba krējuma, 2 olas, sāli, piparus.

Izvāra pabiezu auzu pārslu biezputru. Atdzesē un pievieno sviestā saceptus sīpolus, krējumu, olas, sāli un piparus pēc garšas.

Masu labi samīca, izveido kotletes un cep karstā sviestā vai taukos. Pasniedz ar tomātu mērci.

Mērcei miltus sacep ar sviestu vai taukiem, pielej pēc vajadzības šķidrumu, sāli un labi savāra. Beigās pievieno tomātu masu un skābu krējumu.

Auzu pārslu-ābolu sacepums

Vajadzēs: 1,5 l piena, 500 g auzu pārslu, 3 olas, 50 g sviesta, 100–150 g cukura, 4 ābolus.

Atdzesētai auzu pārslu biezputrai pieliek saputotus olu dzeltenumus ar cukuru un sviestu un smalki sagrieztus ābolus. Masu izmaisa un beidzot viegli iecilā saputotu olbaltumu.

Liek ar sviestu izsmērētā formā un cep mērenā siltumā apmēram 30 minūtes. Pasniedz ar saldu pienu.

Auzu pārslu cepumi

Vajadzēs: 130 g auzu pārslu, sviestu, 150 g cukura, sāli, 1 tējk. skābā krējuma, 50 g riekstu, 2 olas.

Sviestu ar cukuru saputo, pieliekot pa vienai olai. Tad pieliek krējumā atšķaidītu sāli, pieber sasmalcinātus riekstus un iemaisa auzu pārslas.

Ar tējkaroti liek vienādas mīklas piciņas uz sagatavotas cepšanas plates un cep mērenā siltumā gaiši dzeltenas.

Uzziņai

Graudaugos ir daudz vērtīgu uzturvielu, vitamīnu un minerālvielu, kas cilvēkam palīdz būt stipram un veselam.

Šķiedrvielas stimulē zarnu darbību, veicina gremošanas sulu izdalīšanos, labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru u.c.

Beta glikāni ir ūdenī šķīstošas šķiedrvielas, kas samazina holesterīna un glikozes līmeni asinīs. Dienā ieteicams uzņemt vismaz 3 g beta glikānu (50 g auzu pārslu sausā veidā satur 2,2 g beta glikānu).

Niacīns piedalās šūnu elpošanas un saistaudu apmaiņas reakcijās. Tas normalizē kuņģa sekrētu un motoro funkciju, uzlabo aizkuņģa dziedzera sekrēciju un normalizē aknu darbību.

Varš ietekmē imūnsistēmu, nodrošina šūnu apgādāšanu ar skābekli un palīdz gādāt par kaulu stiprību.

Kālijs ir ļoti svarīgs sirds veselībai un asinsspiediena normalizēšanai.

Proteīni jeb olbaltumvielas ir vissvarīgākās uztura sastāvdaļas, jo tās ir galvenais šūnu un audu uzbūves elements.

B grupas vitamīni ir nozīmīgi ādas veselībai un matiem, stabilai nervu sistēmas darbībai, augšanai, kā arī labai atmiņas darbībai.

K vitamīns nepieciešams asinsrites sistēmas darbībai. 

Dzelzs piedalās hemoglobīna sintēzē sarkanajos asinsķermenīšos, palīdzot organismā transportēt skābekli un ogļskābo gāzi, kā arī ļauj pārveidot karotīnu par A vitamīnu.

Magnijs piedalās ķīmiskās reakcijās, kas nodrošina organismam enerģiju. 

Fosfors un tā savienojumi ar citām minerālvielām piedalās gandrīz visos bioloģiskajos procesos, arī zobu un kaulu veidošanā. 

Selēns darbojas kā antioksidants, kas cīnās pret brīvajiem radikāļiem, mazina iekaisumu un kavē šūnu novecošanos. Tas vajadzīgs arī vairogdziedzera darbībai un testosterona sintēzei.

Avots: dzirnavnieks.lv

Mana bērnības garša

Īsta saldskābmaize

Stāsta ģimenes ārste Anita Liepa:

– Mana bērnība pagāja vai nu pie Kurzemes omas Minnas, vai Latgales omas Broņislavas. Abas viņas bija brīnišķīgas saimnieces un ēdienu gatavoja no tā, kas bija pašu saimniecībās, dārzos un laukos izaudzēts.

Minna uzauga Iļģu muižā, kur strādāja viņas vecāki. Tur no muižniekiem aizgūti dažādi ēdienu gatavošanas veidi, bet pamatu pamats bija latviskā virtuve.

Joprojām atceros omas vārīto pupiņu zupu ar kūpinātu gaļiņu, gardās plātsmaizes un mājās cepto saldskābmaizi ar ķimenēm. Tagad tikai retu reizi atrodu, nopērku maizīti ar līdzīgu garšu.

Latgales oma Broņislava vēl 85 gadu vecumā pati abrā mīcīja mīklu un cepa maizi. Viņai bija liela, liela krāsns, kurā gatavoja arī ēdienu, tajā skaitā  māla podos.

Cēlās trijos, četros, lai iekurtu krāsni un sarūpētu brokastis dēliem pirms došanās kolhoza darbos. Kad mājinieki tikai modās, viņa jau bija paguvusi arī dārzu izravēt.

Atceros svaigo kāpostu un dārzeņu zupu, kurai oma pielēja klāt sūkalas, lai būtu vajadzīgais skābumiņš. Sūkalas bija palikušas pēc sviesta kulšanas.

Dziļos laukos toreiz citronus vai citronskābi neviens neizmantoja!