Tomēr šī tradīcija, kas vieno dažādas paaudzes un reģionus, ne tikai saglabā savu nozīmi, bet arī piedzīvo jaunas interpretācijas.

Neskaitāmas variācijas

Rasola vēsture Latvijā ir dziļi iesakņojusies, un tās pirmsākumi meklējami jau 19. gadsimtā, kad receptes pirmoreiz tika tulkotas latviešu valodā no vācu pavārgrāmatām.

Ēdiens, kas sākotnēji bija smalks ārzemju virtuves pieskāriens, laika gaitā tapis par vienu no latviešu svētku galda simboliem.

Lielveikalu tīkla “Lidl” pasūtītā pētījumā noskaidrots, ka šī mīlestība pret rasolu izpaužas cieņā pret klasiku, un 68% Latvijas iedzīvotāju joprojām gatavo rasolu pēc tradicionālās receptes.

Vārīti kartupeļi, zaļie zirnīši, majonēze, olas, marinēti gurķi un desa ir kļuvušas par tik pašsaprotamu sastāvdaļu izvēli, ka rasols neapšaubāmi ieņem stabilu vietu svētku galdā.

Taču, kā jau svētkos ierasts, neiztikt arī bez radošuma.

Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju nebaidās no izaicinājumiem virtuvē. Gados jaunāki cilvēki labprātāk pieturas pie klasiskās receptes, savukārt vecākās paaudzes, īpaši 60–74 gadu vecuma grupas iedzīvotāji, labprātāk eksperimentē ar dažādām sastāvdaļām.

13% aptaujāto rasolu papildina ar dažādiem dārzeņiem, savukārt 18% piešķir tam īpašu garšas niansi ar garšvielām vai mērcēm.

Kāds pievieno sinepes un mārrutkus, cits izmēģina riekstus, kaperus, siļķi, ābolus vai arī vegāniskās alternatīvas, piemēram, sojas majonēzi.

Tas norāda, ka jaunāki cilvēki vairāk vēlas saglabāt bērnības garšu, kamēr vecākā paaudze drošāk izmēģina jaunas idejas, iespējams, iedvesmojoties no plašākas ēdiena gatavošanas pieredzes.

Vīriem patīk eksperimenti, sievām – klasika

Latvijas virtuvē radošumam nav robežu, un to apliecina arī reģionu īpatnības.

Kurzemē populārāki ir marinētie gurķi, taču Latgalē neiztiek bez desas. Vidzemē un Zemgalē iedzīvotāji dod priekšroku sīpoliem, savukārt rīdzinieki rasolu vairāk nekā citviet nevar iedomāties bez olām.

Pētījuma dati atklāj, ka vīrieši un sievietes mēdz atšķirīgi gatavot rasolu.

Vīrieši biežāk izvēlas pievienot rasolam īpašas garšvielas, mērces un citas garšu pastiprinošas sastāvdaļas, piemēram, sīpolus, kamēr sievietes vairāk pievērš uzmanību uzturvērtībai bagātākām sastāvdaļām.

Sievietes biežāk izvēlas pievienot svaigus gurķus, sinepes, krējumu ar samazinātu tauku saturu un citas vieglākas alternatīvas, kas norāda uz tendenci izvēlēties veselīgākus ēdiena variantus.

Lai gan labi zināmo salātu receptes dažādība ir iespaidīga, viena lieta paliek nemainīga – rasola nozīmīgums svētku galdā.

Tas ir ne tikai ēdiens, bet arī sarunu un atmiņu veicinātājs.

Kad ģimene sēžas pie galda, tieši rasols visbiežāk kļūst par pirmo tematu: vai šogad viss ir tieši tā, kā vajag? Vai desa ir pietiekami smalka? Vai majonēzes nav par daudz?

Taču rasols ir kas vairāk par salātiem. Tas ir kultūras un tradīciju simbols, kas vieno paaudzes un rada svētku un mājīguma izjūtu.

Knifi

– Citāda garša rasolam būs, ja pieliksiet nevis vārītus, bet ceptus kartupeļus. Tos sagriež vēlamajā izmērā (tādus, kā gribi redzēt salātu bļodā) un apcep lielā daudzumā augu eļļas līdz tie ir zeltaini brūni, tad izņem no pannas. Var tos izklāt uz papīra dvieļa, lai atbrīvotu no liekās eļļas.

– Žurnāliste Sarmīte Kolāte uzsver – ir būtiski mērci rasolam gatavot atsevišķā traukā un panākt īsto garšu krējuma, majonēzes, sinepju un garšvielu sajaukumam.

– Sīpols salātos var būt un var nebūt. Kam garšo – liek. Ar sīpoliem ir tā, ka var izvēlēties maigākas garšas sīpolus, ja negribas tik sīvus, vai uz brīdi noplaucēt karstā ūdenī. Jāņem vērā, ka sīpoli nedaudz paātrina salātu saskābšanu, tāpēc, ja gatavosi krietnu bļodu ar salātiem, sīpolu pievieno pa daļām.

– “Manas sievas vecmāmiņai, kura rasolā lika sālītus gurķus, bija ļoti svarīgi, ka gurķi tiek arī nomizoti,” padalās šefpavārs Ingmārs Ladigs.

– Īstā rasola cienītāji iesmies par centieniem doktordesu nomainīt pret cepeti, jo tad tos esot jāsauc par gaļas salātiem, taču senākās receptēs izmantots tieši cepetis.

– Fotogrāfe Elīna Kursīte iesaka pamēģināt recepti papildināt ar kaperiem.

– Rasols ar siļķi vai nēģiem šķiet neparasts, bet šādas sastāvdaļas tiešām bijušas salātos, kad tie radušies.

– Skābens ābols, svaigs gurķis, vārīts burkāns, bietes – šādus dārzeņus vēl mēdz pievienot tradicionālajai rasola receptei.

– Konservēti zirnīši kā obligāti tiek uzskatīti tā sauktajos salātos “Olivjē”. Sākotnēji rasols un Olivjē salāti bija divi dažādi ēdieni, bet padomju okupācijas gados abas receptes sadraudzējās un kļuva aizvien līdzīgākas viena otrai.

– “1877. gada receptē ir āboli, vārīta gaļa, baraviciņas, marinēti gurķi, žāvēta desa, nēģi, kartupeļi, arī marinētas bietes,” par savu īpašo, vairāk nekā 140 gadus seno rasola recepti, kas ņemta no Vānes barona Hāna pavāra Zāles sarakstītās pavārgrāmatas, stāsta saimniece Brigita Puriņa.

Lasāmviela

Strīdi par nosaukumu un “pareizajām” sastāvdaļām

Visiem gadumijas iecienītāko salātu faniem šogad jācer, ka viņu grāmatplaukts papildināsies arī ar īpašu lasāmvielu – grāmatu “R*SOLS”.

Tās autores – fotogrāfe un sociālantropoloģe Elīna Kursīte un žurnāliste Sarmīte Kolāte nolēma ļauties pētnieciskai avantūrai un doties rasola ekspedīcijā, lai noskaidrotu, kāds tad ir pareizais rasols un vai tāds vispār pastāv.

Grāmatas tapšanas laikā autores viesojās pie 20 stāstu un recepšu autoriem, nogaršojot visdažādākās “pareizā” rasola variācijas.

Daži no viņiem, cenšoties atrast pašu pirmo rasola recepti Latvijā, nodevās padziļinātai vēstures izpētei, citi bija pārliecināti, ka vienīgais pareizais rasols ir tas, kādu gatavoja vecmāmiņa, bet vēl citi, spītējot ierastākām variācijām, eksperimentēja un mēģināja rasolam piešķirt eksotiskāku garšas niansi.

Nevarētu teikt, ka līdz ar šo ekspedīciju aplis ir noslēdzies un nav iespējamas vēl citas rasola versijas, taču šo stāstu un recepšu apkopojums ir labs pamats, lai sāktu sarunu. Kaut vai tāpēc, ka

īstie rasolisti vēl aizvien strīdas par to, kā tad ir pareizi – rasols vai rosols.

“R*SOLS” nav zinātniska monogrāfija par Latvijas kulinārijas vēsturi, drīzāk gan opuss par latvieša dabu – nav pareizā rasola un vienlaikus tāds ir.

Uzklausot rasolistu pieredzes stāstus un kopā gatavojot visdažādākos variantus, nav šaubu – rasols ir latviešu gastronomiskajā kodā.