Trešdiena, 8. februāra Aldona
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Receptes: Lai salds, sāļš, rūgts, skābs un ass. Āzijas virtuves īpatnības skaidro kafejnīcas “Dragon Sushi” saimniece Jeļena Sadihova

Āzijas virtuvē neatrast ne karbonādi, ne rasolu, jo tā ir pavisam cita pasaule, kuru mēs, ziemeļnieki, dēvējam par eksotisku. Lai arī atšķirības no mums ierastā ēdiena ir ievērojamas, ļoti daudziem garšo voki, suši, rolli u.c. Āzijas virtuves īpatnības skaidroja kafejnīcas “Dragon Sushi” saimniece Jeļena Sadihova.

Receptes: Lai salds, sāļš, rūgts, skābs un ass. Āzijas virtuves īpatnības skaidro kafejnīcas “Dragon Sushi” saimniece Jeļena Sadihova
Ilustratīvs (Foto: Luigi Pozzoli on Unsplash)
21.01.2023 06:00

Daiga Lutere

"Kurzemes Vārds"

“Mājās man pašai ļoti patika gatavot dažādus ēdienus, bet kafejnīcas “Dragon Sushi” atvēršana bija saistīta ar kādu situāciju, kuru paši piedzīvojām,” atceras J.Sadihova.

“Reiz, nu jau pirms laika, ar ģimeni nolēmām uz mājām pasūtīt suši, bet saņēmām atbildi, ka būs jāgaida stundas četras piecas… Tā arī pamazām mums kopā ar vīru Eļchinu Sadihovu dzima doma, ka jāver vaļā pašiem sava ēdināšanas vieta.”

Āzijas virtuve noteikti nav tikai un vienīgi suši – tas būtu ļoti šaurs skatījums, jo šis piedāvājums ietver ķīniešu, japāņu, korejiešu, vjetnamiešu, taju u.c. kultūru ēdienus. Vai ir kas tāds, kas tos visus vieno?

Jeļena skaidro, ka pats galvenais laikam būs veselīgums un ēdiena vieglums, kā arī gatavošanas metodes, kas tomēr atšķiras no mums pazīstamajām. Piemēram, bez ilgas vārīšanas, cepšanas, sautēšanas. Viss notiek samērā ātri, tādējādi saglabājot produktos esošās uzturvielas. Šim nolūkam lieliska ir ķīniešu tradicionālā vokpanna.

Par suši gatavošanu atkal cits stāsts, un viss nebūt nav tik vienkārši, kā no malas izskatās.

“Mana pārliecība, ka mājās gatavotie suši noteikti nesanāks tik labi kā tie, kurus gatavo zinošs pavārs,” neslēpj kafejnīcas saimniece.

“Esmu mācījusies kursos, meistarklasēs un joprojām apgūstu daudz jauna. Tikai nesen uzzināju, kas un kā jādara, lai zivs ikri labi turētos kopā. Japānā suši gatavotāji pieredzi krāj gadus 20 un tikai pēc tam sevi sāk dēvēt par meistariem. Tā ir vesela māksla, sākot jau no rīsu vārīšanas un beidzot ar nazi, ar kuru suši sagriež pirms pasniegšanas. Katram meistaram jābūt savam nazim, kas ir gluži kā svētums, turklāt ļoti ass, lai griezuma līnija būtu perfekti gluda un suši netiktu saspiests, griežot ar neasu instrumentu.

Svarīga ne tikai garša, bet arī estētiskais baudījums. Ilgu laiku pasaulē valdīja uzskats, ka sievietes suši nevarot gatavot. Kāpēc? Tāpēc, ka mums ir nedaudz augstāka ķermeņa temperatūra nekā vīriešiem.”

Jeļena Sadihova:

“Laikam jau var teikt, ka pasaulē ir divas pretējas nometnes. Vienai suši garšo, otrai ne, vai arī tie ne reizi nav pagaršoti.

Ar ko sākt, ja rodas interese pamēģināt? Tā kā veidi tiešām dažādi, jāsāk ar viena – paša pirmā – nogaršošanu!”

“Dragon Sushi” piedāvā dažādus vokus jeb vokpannā gatavotus ēdienus. Tajā liek smalki sagrieztus produktus un īsu brīdi apcep ļoti augstā temperatūrā. Tā, piemēram, dārzeņi iegūst kraukšķīgumu, iekšpusē saglabājot visas vērtīgās uzturvielas. No vokiem liepājnieku iecienītākā esot asā vista ar rīsiem vai nūdelēm.

Uz jautājumu, kas ēdājiem liek izvēlēties Āzijas virtuves ēdienus, Jeļena bilst, ka tā būs ēdienu un garšu atšķirība no ierastās eiropiešu virtuves. Atšķirības lielā mērā nodrošina sastāvdaļas (kokosriekstu piens, dažādu veidu nūdeles, dažādi ūdensaugi, garneles, tofu izstrādājumi, pakčojs utt.) un, protams, garšvielas (citronzāle, ingvers, koriandrs utt).

Neatņemama sastāvdaļa ir dažādas mērces: sojas, zivju, austeru, mango u.c. Iespējams, ka eiropiešus Āzijas virtuvei piesaista arī tas, ka ļoti daudzi nacionālie ēdieni tiek gatavoti, tajos gudri kombinējot veselas piecas garšas: saldu, sāļu, rūgtu, skābu un asu.

Bez tam svarīgi, lai neviena no garšām nenomāc pārējās, bet tās kopā veidotu harmonisku veselumu.

RECEPTES

“Chow mein”

Vajadzēs: 600 g vistas filejas, 600 g tīrītu garneļu, 2 olas, 30 ml eļļas, 80 ml saldās sojas mērces, 1 sakapātu čili pipariņu, 5 g ķiploku, 60 g kartupeļu miltu, sāli, 600 g nūdeļu. Mērcei: 100 g sagrieztu sīpolu, 20 ml eļļas, 20 g ķiploka šķēlītēs, 30 g tīrīta ingvera salmiņos, 10 g vistas buljona, 600 ml ūdens, 25 g kartupeļu miltu, sakapātu čili piparu. Vēl vajadzēs 20 ml sezama eļļas, 350 g blanšētu brokoļu ziedkopu, 100 g cukurzirņu pākstu, 200 g salmiņos sagrieztu, blanšētu burkānu.

Vistas gaļu sagriež strēmelītēs, sajauc ar garnelēm, pievieno sakultu olu un pārējās sastāvdaļas, visu labi samaisa un izcep eļļā taukvāres katlā. Nūdeles izvāra un pārlej ar aukstu ūdeni.

Mērce: eļļā apcep sīpolus ar ķiplokiem un ingveru, pielej ūdeni, pieliek atlikušās sastāvdaļas un uzvāra. Iebiezina mērci ar kartupeļu miltiem.

Vokpannā apcep dārzeņus, sajaucot tos ar garnelēm, vistas gaļu, makaroniem un mērci. Pasniedzot “Chow mein”, to apkaisa ar sagrieztiem lociņiem.

Sarkanais karijs ar liellopa gaļu

Vajadzēs: 60 ml eļļas, 200 g sarkanā karija pastas, 1,30 l ūdens, 200 ml kokosriekstu piena, 60 g cukura, 30 ml zivju mērces, 1,20 kg liellopu gaļas, 200 g cukurzirņu, 400 g mazo tomātiņu, 60 ml laima sulas, jasmīnu rīsus.

Sarkanā karija pastu apcep uzkarsētā eļļā, pielej siltu ūdeni un kokosriekstu pienu. Visu sajauc, uzvāra, pieliek cukuru un zivju mērci. Tad pievieno plānās šķēlītēs sagrieztu liellopa gaļu. Sautē mīkstu.

Sautēšanas beigās pievieno zirņus, tomātu pusītes un pielej laima sulu. Liellopa gaļu pasniedz ar jasmīnu rīsiem.

“Tom Kha” zupa ar vistu

Vajadzēs: 1 kārbu kokosriekstu piena, 1 “Tom Kha” zupas garšvielu maisījuma iepakojumu, olu nūdeles, 600 ml ūdens, 400 g vistas filejas, 300 g sagrieztu, pannā apceptu dārzeņu.

Izvāra olu nūdeles, atdzesē tās aukstā ūdenī un samaisa ar nelielu daudzumu eļļas. Sagriež vistas fileju un apcep eļļā.

Katlā lej ūdeni, kokosriekstu pienu, pievieno “Tom Kha” garšvielu maisījumu, uzvāra. Tad pieliek pannā gatavotus dārzeņus, vistu un vāra uz lēnas uguns apmēram 5 minūtes.

Pirms pasniegšanas iemaisa nūdeles. Pārkaisa zaļumus.

Sīpolu gredzeni

Vajadzēs: 3 lielus baltos sīpolus, 250 g balto miltu, 30 g kartupeļu miltu, sāli, maltus melnos piparus, 250 ml auksta tumšā alus, eļļu.

Lielā bļodā iejauc miltus, cieti, sāli un melnos piparus. Pievieno aukstu alu un kārtīgi samaisa.

Sīpolus nomizo un sagriež 1 cm lielos gredzenos. Uzkarsē pannā eļļu. Apmērcē sīpolu gredzenus mīklā un cep eļļā (170–180°C temperatūrā) zeltaini brūnus.

Sīpolu gredzeniem uz papīra salvetēm nosusina lieko eļļas daudzumu. Pasniedz ar kartupeļiem domātu mērci.

Lēcu zupa

Vajadzēs: 100 g sarkano lēcu, 15 g svaiga ingvera, 1 sīpolu, olīveļļu, 1 kārbu kokosriekstu piena, 1 kārbu konservētu tomātu, 2 nelielus burkānus, sāli, piparus, šķipsnu čili vai Kajennas piparu, 200 g dārzeņu buljona.

Sīpolu un ingveru sasmalcina, liek katliņā, kurā ielietas divas ēdamkarotes eļļas, un pasautē kopā ar tīrītiem, gabaliņos sagrieztiem burkāniem. Pieber, pasautē arī lēcas.

Tad lej klāt kokosriekstu pienu, sasmalcinātus konservētos tomātus un buljonu, pieber sāli, piparus.

Katliņam uzliek vāku, vāra 10 minūtes – līdz lēcas mīkstas. Ja ir vēlēšanās, pirms pasniegšanas grieķu jogurtā iejauc sasmalcinātas piparmētru lapiņas un šo sastāvu pārlaista šķīvja saturam.

INTERESANTI

Suši vēsture sākās pirms vairāk nekā gadsimta Japānā. Sākotnēji svaigas zivis sasālīja un ievietoja starp rīsu slāņiem, kurus pēc tam pārklāja ar smagiem akmeņiem. Šāds uzglabāšanas veids pasargāja zivis no bojāšanās līdz pat 12 mēnešiem, kā arī piešķīra tām īpašu garšu.

Rīsus izmantoja, lai sāktu fermentēšanās procesu, un tos izmeta ārā pēc tam, kad zivs bija apēsta. Šo suši pirmo formu sauca par “nare-zushi”.

Pēc tam japāņi sāka novērtēt rīsus kopā ar zivīm un eksperimentēja, kombinējot sastāvdaļas. Eiropu suši sasniedza pagājušā gadsimta beigās.

Gadiem ejot, suši veidi ir papildinājušies un to gatavošana mainījusies, kļūstot par sarežģītu mākslu. Tiek uzskatīts, ka suši jāvērtē kā ēdama māksla, kurai ir dažādas izskata un garšu variācijas.

Suši pagatavošanā svarīgākie ir divi termini. Shari, kas ir vārīti rīsi, kuriem pievienots rīsu etiķis, cukurs un sāls, kā arī neta, kas nozīmē pārējās sastāvdaļas, kuras pievieno. Piemēram klasiskās nori lapas, sapresētas un kaltētas jūraszāles. Atsevišķos gadījumos lieto arī gurķu šķēlītes vai rīsu papīru.

Pildījumi var būt daudzveidīgi: jēla vai kūpināta zivs, dārzeņi, garneles, siers u.c.

Avots: sushibrothers.lv

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz