Burkānus var saukt par tiešām vērtīgiem dārzeņiem, jo tajos ir daudz šķiedrvielu, nedaudz olbaltumvielu, B, C, E un K vitamīni, beta karotīns, minerālvielas (kālijs, kalcijs, magnijs, dzelzs, fosfors, nātrijs, dzelzs, hlors, jods, folijskābe), cukurs, kā arī aminoskābes.

Burkānos esošie mikroelementi ir praktiski neaizstājami sirds un asinsvadu slimību profilaksei. Savukārt antioksidanti palīdz mazināt ļaundabīgo audzēju risku, normalizē aknu, aizkuņģa dziedzera, nieru, vairogdziedzera darbību, uzlabo redzi, kā arī iesaistās cīņā pret vīrusiem. Beta karotīnu cilvēka organisms pārvērš par A vitamīnu, kas savukārt palīdz uzturēt veselīgu ādu un labu redzi.

Ja var ticēt pētījumiem un liecībām, tad šodien tik ierasto oranžo krāsu burkāni ieguva tikai 16., 17. gadsimtā, pateicoties holandiešu radošajai pieejai. Tad arī mūsdienās tik populāro dārzeni sāka audzēt masveidā.

Pirms tam Eiropā burkānus uzskatīja pat par delikatesi, bet nu jau šie sakņaugi iekarojuši visu pasauli un kļuvuši par demokrātiskāko dārzeni, bez kura nav iedomājams praktiski neviena veikala dārzeņu stends.

Mūsdienās krāsu mode mainās, un smalkos restorānos, pavāri ēdājus iepriecina arī ar sarkaniem, baltiem, dzelteniem un pat melniem burkāniem. Jo krāsaināk, jo ekskluzīvāk.

PIEREDZE

Veikala “Liels skapis” saimniece Janita Kreidere:

Pārsvarā burkānus izgaršoju tvaicētus, kad tie ir kopā ar citiem dārzeņiem un tvaicētu lasi. Jāatzīst, ka pavisam nesen atklāju, ka arī parastais kāposts tvaicētā veidā ir ļoti gards.

Kā garšas un krāsas pastiprinātājus burkānus pievienoju gandrīz visām zupām un gaļas ēdieniem. Un reta ir tā svētku reize, kad burkāns nav uz galda. Tad tos ēdam kopā ar aromātisku ķiploku mērcīti.

Burkāns ir tik neaizvietojams dārzenis, ka bez tā ēdiens, šķiet, pat var neizdoties, kā bija cerēts!

RECEPTES

Burkāni ar apelsīniem

Burkānus nomizo un sarīvē uz rupjas rīves, pievieno nomizotus un gabalos sagrieztus apelsīnus (apelsīnus ņem mazāk nekā burkānus). Pievieno eļļu vai vieglu majonēzi, sāli, citronu sulu, sīki sakapātus ķiplokus, lociņus un piparus. Pārber ar apgrauzdētām saulespuķu sēkliņām.

Karstie burkāni

Sausā pannā apcep 1–2 ēd.k. sezama sēklu. 6 burkānus sagriež ripiņās vai sarīvē, liek pannā sakarsētā eļļā un apcep. Burkānus samaisa ar sezama sēklām, pārkaisa sāli, pasniedz karstus.

Klasiskie rudens salāti

Lielā traukā samaisa sīki saēvelētu kāpostu un burkānus (puse uz pusi). Bļodiņā samaisa olīveļļu ar sīki sakapātu ķiploka daiviņu un svaigi spiestu citrona sulu, pieliek mazliet sāli un cukuru. Mērci pārlej dārzeņiem un visu samaisa.

Burkāni ar šampinjoniem

Vajadzēs 8–10 šampinjonu cepurītes, 3–4 burkānus, 1 sīpolu,
2 sarkanās paprikas pākstis, vienu maisiņu vai 125 g rīsu, olīveļļu vai sviestu cepšanai, sāli, piparus.

Burkānus, sīpolus, sēnes notīra un sasmalcina. Katru sastāvdaļu, arī sagrieztu papriku un nevārītus rīsus, atsevišķi nedaudz apcep olīveļļā vai sviestā. Visu kārtām liek katliņā, pievieno sāli un piparus, tad pārlej ar ūdeni tā, lai pirksta tiesa šķidruma pārņemtu ēdienu. Uz vidējas liesmas sautē aptuveni 20 minūtes, necilājot katliņa vāku. Pēc tam vēl 5–10 minūtes ļauj virumam zem vāka atpūsties. Pasniedzot var pievienot sakapātus zaļumus, sezama sēklas, tomātu daiviņas, izspiestus ķiplokus un skābu krējumu.

Gaļēdāji katliņā pirms sautēšanas var ielikt smalki sagrieztus, apceptus vai žāvētus vistas gabaliņus. Tālāk viss kā veģetāriešu receptē.

Burkānu pankūkas

Vajadzēs 4 burkānus, 3 ēd.k. piena, 1 olu, miltus, eļļu, sāli, cukuru.

Burkānus nomazgā, notīra, sarīvē, piejauc mazliet piena vai krējuma. Olu var aizstāt ar dažām karotēm kartupeļu cietes. Pieber sāli, cukuru pēc garšas un tik daudz miltu, lai mīkla būtu tik bieza kā kotletēm. Ar karoti mīklu liek pannā sakarsēta eļļā, cep no abām pusēm gaiši brūnas. Ja pankūkas līp pie pannas, pievieno vēl miltus. Pankūkas var cept arī no vārītiem burkāniem, tad tās būs vēl garšīgākas. Burkānu masu var papildināt ar rīvētu kabaci, ķirbi, kāli. Ēd ar ogām, krējumu vai medu.

Biezzupa

Vajadzēs 5 lielus burkānus,4 skābus ābolus, 3 sīpolus, 4 ēd.k. sviesta, 4 cm ingvera saknes, maltu muskatriekstu, šķipsnu maltu smaržīgo piparu, 1 litru vistas buljona, sāli.

Burkānus notīra, sagriež ripiņās, sīpolus sasmalcina. Ābolus nomizo, notīra, sagriež gabaliņos. Katliņā izkausē sviestu, apcep sīpolus, līdz tie kļūst caurspīdīgi. Pievieno burkānus, ābolus, sarīvētu ingveru, muskatriekstu un smaržīgos piparus. Pielej buljonu un uzvāra. Turpina vārīt uz lēnas uguns, kamēr burkāni mīksti. Padzesē,sablendē. Pieliek sāli pēc garšas. Ja gribas sātīgāku, pievieno saldo krējumu.

Burkānu kūka ar krēmu

Vajadzēs 6 lielus burkānus, 1 glāzi eļļas, 4 olas, 300 g cukura, 300 g miltu, 1 tējk. kanēļa, 1 tējk. cepamā pulvera, 1 tējk. sāls, 1 tējk. vaniļas cukura. Krēmam jāņem 125 g siera “Philadelphia”, 30 g sviesta, 125 g pūdercukura, 1 tējk. vaniļas cukura.

Burkānus sarīvē uz rupjās rīves un sajauc ar eļļu. Olas sakuļ ar cukuru. Iemaisa sarīvētos burkānus ar eļļu. Miltus, kanēli, cepamo pulveri, sāli un vaniļas cukuru samaisa atsevišķā traukā un tad sajauc visu kopā, lej veidnē un cep 190 grādos vienu stundu. Kūku atdzesē un sagriež divās ripās. Atsevišķā bļodā puto siltu sviestu, pievieno daļu cukuru un turpina putot. Tad pa karotei liek klāt krēmsieru (istabas temperatūrā), cukuru, vaniļas cukuru, visu saputo gaisīgā krēmā. Krēmu smērē starp kārtām un virspusē. Liek ledusskapī uz 2 stundām.

Burkāni kabačos

Vajadzēs 2 nelielus kabačus, 200 g maltas gaļas, 2 tomātus, 2 burkānus, 2–3 ķiploka daiviņas, izlobītas ķirbju sēklas, olīveļļu, sāli, maltus melnos piparus. Tos var aizstāt ar kumīnu vai kariju.

Kabačus pārgriež gareniski uz pusēm, izņem vidu. Uz pannas apcep malto gaļu ar rīvētiem burkāniem, saspiestu ķiploku. Pievieno ķirbja sēklas, sāli, piparus, samaisa. Kabaču puses piepilda ar sacepto masu un liek cepšanas pannā. Virsū kārto tomātu šķēles un vēlreiz pārkaisa ar garšvielām. Cep 180 grādu karstā cepeškrāsnī 40 minūtes. Beigās var pārkaisīt sarīvētu sieru un vēl 4 min. pakarsēt.

ATRADUMS

Pašu gatavoti dārzeņu kubiņi

3 nelielus dzeltenos cukīni (kabačus) nomizo, izņem sēklas, sarīvē uz rupjās rīves. Tāpat dara ar 4 vidējiem burkāniem. Sagriež kubiņos 2 zaļās paprikas pākstis, smalki sagriež sīpolus. Vēl var pievienot tomātus un seleriju kātus. Vairākas ķiploka daiviņas izspiež caur spiedi. Smalki sagriež seleriju lapu saišķīti. To vietā var ņemt pētersīļu lapiņas.

Pannā sviestā cep sagrieztos sīpolus, līdz tie kļūst caurspīdīgi. Pievieno burkānus, sautē mīkstus. Tad pieber papriku un kabačus. Visu cep zem vāka, kamēr mīksti, ik pa laikam apmaisot. Kad masa padzisusi, to sablendē. Pieliek zaļumus un garšvielas – kurkumu, ingveru, piparus, sāli. Var pievienot oregano un cukuru, bet tā ir gaumes lieta.

Visu atkal liek pannā, bet šoreiz bez vāka, lai iztvaikotu liekais mitrums, cep, ik pa laikam pamaisot. Gatavs, kad ar karoti pa pannas dibenu velkot, tas paliek redzams, jo masa tik bieza, ka uzreiz nesatek atpakaļ.

Traukā ieklāj cepamo papīru, uzliek padzisušo masu, sagriež gabaliņos un liek saldētavā. Kad masa sasalusi, gabaliņus liek maisiņā un glabā saldētavā. Izmanto kā dārzeņu buljona kubiņus, gatavojot mērces un citus ēdienus.

Var gatavot bez saldēšanas, nedaudz pamainot sastāvdaļas un pieliekot sāli. Visu dara tāpat, tikai beigās iepilda mazās burciņās. Glabā ledusskapī.

INTERESANTI

• Pareizi uzglabāti burkāni vērtīgās uzturvielas saglabā līdz pat jaunai ražai.
• Glabājot ledusskapī, tos ieteicams turēt polietilēna maisiņā + 5 grādu temperatūrā.
• Neglabāt kopā ar āboliem!
• Nomizoti burkāni tūlīt jāgatavo, jo, turot ilgstoši ūdenī, tie zaudē C vitamīnu un minerālsāļus.
• Pārvārīti burkāni zaudē garšu un organismam nepieciešamās uzturvielas.
• Burkānu garšu īpaši izceļ medus, ļoti labi tie garšo kopā ar āboliem, mārrutkiem, riekstiem un citronu.
• 100 g svaigas burkānu sulas satur 7,2 mg beta karotīna, bet divas glāzes sulas palīdz nodrošināt dienā nepieciešamo vitamīnu devu.
• Beta karotīns nešķīst ūdenī, tādēļ, lai organisms to uzņemtu, jālieto taukvielas. Piemēram, sulai var pievienot olīveļļu, salātiem – krējumu, majonēzi vai jogurtu.
• Izrādās, ka arī burkānos, tāpat kā sīpolos un ķiplokos, ir fitoncīdi, taču tiem nepiemīt asā, specifiskā smarža.