Ja var ticēt seno hroniku pētītājiem, tad pirmās rakstiskās ziņas par pupiņām atrastas jau pirms vairāk nekā 2800 gadiem pirms mūsu ēras Ķīnā. Šīs zemes iedzīvotāji gadsimtiem ilgi pupiņas vārīja kopā ar rīsiem. Protams, rīsus ēda arī atsevišķi.

Tālo Austrumu valstīs – Indijā, Japānā, Korejā un Filipīnu salās – joprojām saglabājusies tradīcija daudzus ēdienus gatavot uz rīsu un pupiņu bāzes.

Protams, pupiņas pazina arī senie romieši.

Viņi tās ne tikai gatavoja ēdienos, bet izmantoja kā kosmētikas līdzekli, samaļot miltos. Kad tas bija izdarīts, tapa pūderis sejai.

Jau senatnē augstdzimušām dāmām godu nedarīja taukaina sejas āda! Pēc viņu domām, no pupiņu miltiem gatavotais pūderis lieliski atsvaidzina ādu un pat veicina krunku likvidēšanu. Šī iemesla dēļ pupiņu milti gadsimtiem ilgi bija neatņemama sastāvdaļa skaistumkopšanas līdzekļu sastāvā. Par to liecina fakts, ka joprojām daudzviet Vācijā pupiņas mēdz dēvēt par smiņķa pupām jeb Schminkbohne.

Senatnē pupas un pupiņas bija lielā cieņā vienkāršajā tautā, jo to vērtīgums slēpās ne tikai bagātīgajā uzturvērtībā, bet arī faktā, ka izkaltētas tās varēja uzglabāt vairākus gadus, kas palīdzēja izdzīvot neražas gados.

Šodien izpētīts, ka lielāko daļu pupiņu, ja tās sagatavotas un uzglabātas pareizi, var turēt pat vairāk nekā 30 gadus.

Amerikas atklāšana Eiropai atnesa dažādus pārsteigumus. Uz Veco pasauli atceļoja arī jaunas sēklas, tanī skaitā dažādas iepriekš nepazītas pupiņas. Ātri vien tās iekļāva dažādu ēdienu receptēs. Pašlaik pasaulē esot apmēram 230 pupiņu sugu.

Atkarībā no pāksts struktūras pupiņas iedala parastajās un sviesta pupiņās. Atkarībā no šķirnes un gatavības pākšaugus izmanto vai nu kā dārzeņus, vai graudaugus. Pie dārzeņiem pieskaitāmi nenogatavojušies pākšaugi, tā saucamās pākstis, jaunas pākstis ar sēklām.

Pupiņas iecienījuši veģetārieši. Tās satur daudz olbaltumvielu, šķiedrvielu un mikroelementu: kalciju, dzelzi, magniju, cinku un dažādus vitamīnus. Uztura speciālisti iesaka ēst pākšaugus divas reizes nedēļā vismaz 400 gramus. Tas ir svars pirms pagatavošanas.

RECEPTES

Melno pupiņu vistas zupa

Vajadzēs melnās pupiņas, 0,5 l gatava vistas buljona, 2 sīpolus, 2 daiviņas ķiploka, 2 paprikas, 150 g saldās, konservētās kukurūzas.

Katliņā olīveļļā apcep smalki sagrieztus ķiplokus un sīpolus, kad sīpoli zeltaini, pievieno sagriezto papriku. Pievieno apmēram 300 g izmērcētas melnās pupiņas un kukurūzu. Klāt melnos piparus, sāli, pētersīļus, lauru lapu, nedaudz čili. Pārlej ar vistas buljonu un uz lēnas uguns vāra, līdz pupiņas mīkstas. Gatavai zupai pieliek skābu krējumu, uzrīvē sieru.

Pupiņu salāti ar grauzdiņiem

Būs vajadzīgi marinēti gurķi, paprika un/vai svaigi tomāti, vārītas pupiņas, 1–2 vārītas olas, rīvēts siers.

Gurķi, papriku, tomātus, olas sagriež un sajauc ar mērci, ko pagatavo no krējuma, majonēzes, ķiploka un sakapātām dillēm. Pasniedz ar krāsnī sagrauzdētu, kubiciņos sagrieztu baltmaizi. Virs salātiem uzber rīvētu sieru.

Pupiņu salāti ar bietēm

Vārītas pupiņas, vārītas bietes, vārītus kartupeļus, marinētus gurķus, uz pannas apceptus sīpolus, žāvētu gaļu vai desu, vārītu olu – visu sajauc ar majonēzi, ja vajag, pieber sāli un piparus pēc garšas.

Veģetārais čili

Vajadzēs 400 g konservētas četru veidu pupiņas, 200 g konservētas, vārītas kukurūzas, 1 burkānu, 2 sīpolus, 4 ķiploka daiviņas, 1 sarkano papriku, 400 ml tomātu biezeņa, 2 ēd.k. Vorčesteras mērces, 200 ml dārzeņu buljona, 1 tējk. kumīna, 1 čili piparu, ⅓ tējk. ingvera, dažādus zaļumus, sāli, piparus, brūno cukuru.

Sīpolus, burkānu, papriku sagriež un apcep. Pievieno smalki sagrieztu čili un ķiplokus, pieber kumīnu. Pielej dārzeņu buljonu vai ūdeni un vāra 10 minūtes. Kad buljons nedaudz novārījies, pievieno tomātu biezeni, Vorčesteras mērci, ingveru un brūno cukuru, turpina visu vārīt, līdz masa sabiezē. Pieliek pupiņas un kukurūzu, ja nepieciešams, pievieno sāli un piparus vai vēl čili. Uzvāra. Pasniedz ar zaļumiem un grauzdētu maizi. To var apsmērēt ar ķiploku sviestu.

Pupiņu zupa ar frikadelēm

Nepieciešams viens smalki sagriezts sīpols, 250 g liellopa maltās gaļas, 400 g konservētu tomātu, 400 g konservētu pupiņu, 6 tējk. pesto, Kalē kāposts.

Lielā, dziļā pannā uzkarsē olīveļļu un uz lēnas liesmas apcep sīpolu. Tad ieliek citā traukā. Maltajai gaļai pieber sāli, maltus melnos piparus pēc garšas un sadala 12 frikadelēs, saveļot ar rokām. Liek pannā un apcep, līdz gaļa kļūst kārdinoši brūna. Tajā pašā pannā liek sasmalcinātus konservētos tomātus, pievieno aptuveni tikpat daudz ūdens, konservētas pupiņas (kurām noliets šķidrums), kā arī ceptos sīpolus. Pievieno garšvielas un vāra 15 minūtes. Gatavošanas beigās zupai var pievienot plucinātas Kalē jeb lapu kāposta lapas. Kad zupa salieta šķīvjos, iemaisa pesto un pasniedz.

ATRADUMS

Taupot ģimenes budžeta līdzekļus, ir vērts pupiņas izvārīt mājās, nevis pirkt konservētas. Izmērcē lielu katlu ar pupiņām (mērcēšanas ūdeni nolej!), novāri un pēc tam pupiņas nosusini. Tad tās saliec saldēšanas maisiņos pa porcijām un glabā saldētavā. Kad nepieciešams gatavot salātus, pupiņas izņem no saldētavas, noskalo siltā ūdenī zem krāna. Jau pēc brīža tās var iejaukt salātos.

PADOMI

• Svarīga detaļa – izkaltētas pupiņas jāmērcē 5–8 stundas un mērcēšanas ūdens pirms vārīšanas obligāti ir jānolej un jāuzlej jauns.
• Mērcējot ūdens temperatūra nedrīkst pārsniegt 15°C, citādi pupas sāks rūgt un slikti vārīsies.
• Kopā nevajag vārīt dažādas pupiņu šķirnes, jo gatavošanas laiks visām nav vienāds.
• Dažas krāsaino pupiņu šķirnes satur vielas, kas novārījumu iekrāso tumšu. Ja tas nepatīk, ūdeni, kurā vāra pupas, tūlīt pēc uzvārīšanās nolej, pupas no jauna aplej ar verdošu ūdeni un vāra, līdz ēdiens gatavs.
• Pupas un pupiņas vāra slēgtā traukā bez sāls un uz nelielas uguns. Uz 1 kg pupiņu vajadzēs 3 l ūdens. Jāvāra apmēram 1–2 stundas. Gatavās ar pirkstiem var viegli saspiest.
• Tomātu biezeni un dažādas mērces pākšaugiem pievieno tikai tad, kad tie gatavi, jo piedevās esošā skābe paildzina vārīšanās ilgumu.
• Garšas uzlabošanai ūdenim, kurā vāra pupas, var pievienot sasietus garšaugus, pēc vārīšanās tos izņem.

Avots: apollo.lv