Proti, jāizvēlas bērnu vecumam un arī spējām atbilstošas rotaļlietas, pakalpojumi un atrakcijas, kā arī nedrīkst lietot preces vai pakalpojumus, kas neatbilst bērna vecumam vai arī augumam. Mērķis viens – lai mazāk traumatiska vasara.

Viltojumiem – nē!

”Raugoties ne tikai no drošības, bet arī veselības un citiem aspektiem, rekomendējam iegādāties preces un saņemt pakalpojumus no uzticamiem tirgotājiem un pakalpojuma sniedzējiem,” iesaka PTAC Patēriņa preču uzraudzības daļas vadītāja.

Par to, ka ražotājs ir domājis par preces drošumu, liecina instrukciju, dažādu brīdinājumu un pareizas lietošanas norādes gan uz preces, gan arī pakalpojuma sniegšanas vietās.

L. Kauliņa uzsver, ka aktīvās atpūtas laikā noteikti jālieto individuālās aizsardzības līdzekļi. ”Tā ir speciāla preču grupa, kas paredzēta aizsardzībai no ievainojumu un traumu gūšanas,” viņa skaidro.

Individuālās aizsardzības līdzekļiem, respektīvi, ķiverēm, ceļu un elkoņu sargiem u.c., kas lietojami aktīvās atpūtas laikā, ir speciāls regulējums (ES Regula 2016/425), kas tos iedala dažādās kategorijās.

”Lai, lietojot individuālās aizsardzības līdzekļus, tiktu nodrošināta paredzētā aizsardzība, ir būtiski, ka tie izvēlēti atbilstoša izmēra,” norāda L. Kauliņa.

Piemēram, ja ķivere ir par lielu, tā nenodrošina aizsardzību. Tāpat būtu jāatceras, ka ķiverei obligāti ir jābūt galvā aizsprādzētai un jāievēro citi noteikumi, ko ražotājs paredzējis preces lietošanas instrukcijā.

Turklāt jāņem vērā, ka nolietoti un bojāti individuālās aizsardzības līdzekļi nesniedz vēlamo drošību.

Iegādājoties individuālās aizsardzības līdzekļus, PTAC aicina pārliecināties, ka ir norādīta gan informācija par preces ražotāju vai tā pilnvaroto pārstāvi, importētāju un adresi, gan arī tips, partijas vai sērijas numurs, vai kāds cits identifikācijas elements.

”Individuālās aizsardzības līdzekļiem, tāpat kā rotaļlietām, ir nepieciešams CE marķējums, jo tas norāda, ka ražotājs ir novērtējis preces atbilstību drošuma prasībām,” teic L. Kauliņa, piebilstot, ka noteikti jāpievērš uzmanība, lai precei būtu pievienota instrukcija, kurā sniegta informācija par lietošanas un glabāšanas prasībām.

”Vienlaikus atgādinām, ka viltotas preces nesniegs gaidīto gandarījumu un vajadzīgo aizsardzību.”

Krāsainie peldriņķi – tikai rotaļlieta

Runājot par peldlīdzekļiem, tos iegādājoties, PTAC aicina pievērst uzmanību, vai precei ir pievienota instrukcija, brīdinājumi, drošības norādījumi, kā arī uz tiem jābūt CE marķējumam, norādei par vecuma ierobežojumu un arī informācijai par ražotāju.

”Peldlīdzekļi jāizvēlas atbilstoši paredzētajam izmantošanas mērķim, un jāņem vērā, ka bērnu mazie, krāsainie peldriņķi nenodrošina aizsardzību.

Tie ir klasificējami kā rotaļlietas, nevis individuālās aizsardzības līdzekļi, un obligāti jālieto vecāku uzraudzībā,” uzsver L. Kauliņa.

Diemžēl PTAC darbinieki pakalpojumu sniegšanas vietās ir konstatējuši nolietotas un neatbilstošas vestes, tāpēc ikreiz, izmantojot kādu pakalpojumu uz ūdens, noteikti ir jāvelk glābšanas vestes un jāpārliecinās par atbilstošu izmēru un kvalitāti.

Savukārt saistībā ar piepūšamajām atrakcijām ir ļoti svarīgi, lai tās būtu pamatīgi nostiprinātas pie zemes, kā arī papildu uzmanība jāpievērš informācijai par iekārtu ražotāju, identifikācijas numuriem un tam, kā ir izvietoti kompresori un elektrības kabeļi.

”Neraugoties uz to, ka piepūšamie mazie baseini nav dziļi un tajos nav daudz ūdens, drošības riski tomēr pastāv,

tāpēc nevajadzētu atstāt bērnus rotaļāties ūdens baseinos bez uzraudzības,” atgādina PTAC pārstāve.

Bīstamais batuts

Saskaņā ar standartu ”EN 13219” batuti obligāti jāiegādājas un jāuzstāda tikai kopā ar aizsargtīklu, norāda L. Kauliņa.

”Galvenais, uzstādot batutu, ir ievērot instrukcijas un pievērst uzmanību sporta ierīces tehniskajam stāvoklim. Batuts jāuzstāda kopā ar aizsargtīklu, tā metāla atsperēm, āķiem un rāmim jābūt ar aizsargpārklājumu, kas ir kontrastējošā krāsā, salīdzinot ar lēkājamās daļas virsmu. Tāpat

pirms batuta izmantošanas ir jāpārliecinās par tā tehnisko stāvokli; jo īpaši jāpārbauda, ja tas atrodas tiešos saules staros, vai lēkājamās daļas virsma un aizsargtīkls nav izdilis,

jo tas var saplīst,” brīdina L. Kauliņa.

Ekspertu pieredze liecina, ka visgrūtāk bērniem ir ievērot batutu lietošanas noteikumus, ko redzam arī paši ikdienā.

Jaunā paaudze apgalvo, ka ir pavisam neinteresanti rīkoties atbilstoši drošības prasībām, tāpēc bieži vien ir redzams, ka vienlaicīgi uz batuta atrodas vairāki bērni, kuri kūleņo un met salto, lec nost no lēkājamās virsmas, vai arī lien apakšā zem batuta, kad tas tiek lietots.

”Ar nožēlu jāatzīst, ka arī vecāki bieži vien rīkojas neapdomīgi un vieglprātīgi, piemēram, novieto batutu uz asfalta, bruģa vai citas cietas pamatnes. Batuts ir jānovieto brīvā vietā, kur nav nekādu citu objektu, kas varētu radīt bīstamību, un arī uz mīkstas virsmas (zālāja),” stāsta L. Kauliņa.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.