Regulāras fiziskās aktivitātes ir veselības nostiprināšanai nozīmīgas, taču sportošana nav jāsāk ar maratonu nedz tiešā, nedz pārnestā nozīmē.

“Latvijā arvien populārāki kļūst dažādi pārgājieni, skrējieni, maratoni un citi aktīvās atpūtas pasākumi. Daudziem tā ir pirmā pieredze sportā pēc ilgāka pārtraukuma vai pat vispār nav bijusi iepriekšēja fiziska slodze.

Saprotama ir cilvēku vēlme piedalīties, tomēr pirmajā gadā maratonam varētu būt pietiekama trīs, piecu, sešu kilometru distance, nevis uzreiz pieteikties pusmaratonā.

Vēlākais – mēnesi iepriekš vajadzētu sākt trenēties šādiem skrējieniem, bet faktiski to vajadzētu sākt darīt daudz agrāk,”

atgādina arī VCA Aura fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts Arturs Kraucis.

Viņš piebilst, ka jebkurā vecumā savas veselības labā pirms sportošanas uzsākšanas vērts apmeklēt rehabilitācijas medicīnas ārstu, lai pārbaudītu pulsu, izmērītu asinsspiedienu.

Bet kustību atjaunošanai laiku var atrast vienmēr.

“Ikviens var sākt doties pastaigās, pamazām pagarinot ikdienas maršrutu un iešanas intensitāti.

5000 līdz 10 000 soļu dienā ir optimāls daudzums tiem, kuri ziemā ir maz kustējušies,”

stāsta ārsts.

A. Kraucis arī iesaka intervālo skriešanu kā labu veidu, kā trenēt sirdi: “Vienu minūti iet, otru skrien… Ja skriešana uzsākta, labāk to turpināt regulāri – piemēram, katru otro, bet ne arī katru dienu.

Tā organisms nogurst, nepagūst atjaunoties, tiek novājināta imūnsistēma – veselība var pasliktināties, vērojama biežāka slimošana.”

Ienesot sportu savā ikdienā, svarīgi ir arī parūpēties par uzturu.

Ja par maz lieto ūdeni, samazinās asins tilpums, liekot sirdij strādāt intensīvāk, lai apgādātu ķermeni ar skābekli un barības vielām.

Palielinātas fiziskās slodzes laikā organisms svīst un pastiprināti zaudē arī elektrolītus. Tas var radīt dažādus simptomus – piemēram, muskuļu krampjus, sirds ritma traucējumus, reiboni.

Aptiekās pieejamas arī šķīstošās elektrolītu tabletes, kuras ir ērti paņemt līdzi sportojot.

Kā norāda speciālisti, muskuļu krampji var būt arī magnija deficīta signāls. Tomēr pirms jebkādu uztura bagātinātāju lietošanas ir svarīgi konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.