Divas tases dienā

“Tējas dzeršana tiek saistīta ar vairākiem ieguvumiem veselībai, taču lielākā daļa pētījumu par tējas ietekmi uz veselību ir veikti reģionos, kur lielākoties dzer zaļo tēju. Jaunākie pētījumi, kas veikti Lielbritānijā, kur melnās tējas dzeršanas tradīcija ir vēsturisks mantojums, atklāj, ka arī melnā tēja ir saistīta ar būtiskiem ieguvumiem veselībai,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Briti noskaidrojuši, ka melnās tējas dzeršana var būt saistīta ar mēreni mazāku nāves risku. Un vismazākais risks bija tiem, kuri dzer divas vai vairāk tējas tases dienā.

Tāpat tējas dzeršana saistīta ar zemāku nāves gadījumu skaitu sirds un asinsvadu slimību (piemēram, koronārās sirds slimības un insulta) dēļ.

Taču nav pārliecinoši skaidru pozitīvo tendenču attiecībā uz nāves gadījumu samazināšanos no onkoloģiskām vai elpceļu slimībām.

Labvēlīgā ietekme bija novērojama neatkarīgi no tā, vai tējai tika pievienots piens vai cukurs, tējas temperatūras vai kofeīna daudzuma.

Zinātnieki fiksējuši un analizējuši šos faktorus, kā arī citus, tostarp pētījuma dalībnieku veselības rādītājus un demogrāfiskos raksturlielumus. Pētnieki gan atzina, ka pētījumu ir ierobežojis atsevišķas informācijas trūkums, piemēram, par tējas tases tilpumu un tējas stiprumu.

Pašu salasītas

“Lai gan atklājumi par tējas sniegtajiem ieguvumiem rada sajūtu, ka, dzerot tēju, veicinām veselību, tomēr tie nenorāda, ka cilvēkiem vajadzētu sākt dzert tēju vai palielināt izdzertās tējas daudzumu tikai tādēļ, lai gūtu labumu,” skaidro farmaceite.

“Tēja labi iederas mūsu ikdienas rituālos, un tā jāuztver kā labs šķidruma uzņemšanas veids vai, lai cik tas neizklausītos paradoksāli, – ēdiens, ja lietojam to ar pienu un cukuru.”

Ē. Pētersone skaidro, ka zāļu tējas no fitoterapijas skata punkta uzskatāmas par uzturproduktu, nevis ārstniecības līdzekli, tādēļ lietojamas ikdienā, izvēloties garšai tīkamāko, piemēram, aveņu tēju, kas ne tikai labi garšo, bet arī uzlabo vielmaiņu, samazina saaukstēšanās simptomus un veicina gremošanas orgānu darbību, vai melisas tēju ar maigu citrona aromātu un garšu, kā arī nomierinošu, pretsāpju un pretkrampju iedarbību.

Atcerēsimies, ka piparmētru tējai piemīt ļoti plašs pielietojums, sākot no saaukstēšanās simptomu mazināšanas līdz pat sāpju mazināšanai, lietojot to kompreses veidā. Savukārt ehinācijas tēja ir bagāta ar dažādām minerālvielām, to var lietot imūnsistēmas stiprināšanai.

Tāpat labi zināma ir raudenes tēja, kas spēj palīdzēt bezmiega un stresa gadījumā, bet mārsila lakstu tēju izmanto augšējo elpceļu saslimšanas gadījumos, jo tā veicina atkrēpošanos. Un kur tad vēl baldriānu tēja, kas tik labi noder pirms naktsmiera, jo samazina uzbudināmību, veicina aizmigšanu!

UZZIŅAI

Padomi, kā gatavot zāļu tēju:

• Ārstnieciskiem nolūkiem ieteicams izmantot svaigu novārījumu vai uzlējumu. Noturētu novārījumu iedarbība vairs nebūs tik spēcīga.
• Uzlējumi jāgatavo no ziediem, lapām, lakstiem, bet novārījums – no saknēm un mizām.
• Ja tiek gatavots uzlējumus, drogu aplej ar verdošu ūdeni, atstāj ievilkties 15–30 minūtes. Nokāš un lieto pēc norādījumiem.
• Gatavojot novārījumu, drogu aplej ar verdošu ūdeni, lēni vāra ūdens peldē 15–30 minūtes, tad ļauj 15–30 minūtes ievilkties, nokāš. Lieto pēc norādījumiem.

Avots: la.lv