“Ja cilvēks ir ielūzis ledū, tad galvenais ir neļauties panikai un censties turēties virs ūdens. Jānovērtē, vai ir iespējams pasaukt kādu palīgā, bet noteikti nevajag bezmērķīgi kliegt un haotiski kustēties, tādējādi zaudējot spēkus. Cilvēkam jāmēģina nogulties ar muguru uz āliņģa malas un ar roku, elkoņu palīdzību tikt uz ledus. Ja tas ir veiksmīgi izdevies – atpakaļ uz krastu jādodas pa to pašu ceļu, pa kuru atnācāt, un pēc iespējas ātrāk jātiek siltumā un sausumā. Vēlams pa ledu nevis iet, bet velties vai ripināties. Situācijas, protams, ir dažādas, bet

pirms steigšanās palīdzēt ledū ielūzušajam padomājiet, kā to izdarīt droši, lai neizveidojas situācija, ka viena glābjamā vietā ir divi,”

pastāsta VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1. daļas komandieris kapteinis Jānis Pošeiko.

VUGD atgādina: neesiet vienaldzīgi pret tiem, kas atrodas uz ledus, ja pamanāt ielūzušos, centieties palīdzēt un noteikti izsauciet glābšanas dienestu, zvanot 112.

Svarīgi zināt arī vairākas būtiskas lietas, kā palīdzēt izglābtajam pēc ielūšanas ledū.

Ja gaisa temperatūra ir zem nulles, jau pēc īsa laika sprīža cilvēkam, kas atradies aukstajā ūdenī, var rasties ļoti nopietnas veselības problēmas: apziņas traucējumi, nespēks, krampji u.c.

Jau dažu minūšu laikā cilvēkam var iestāties ķermeņa atdzišana (ķermeņa temperatūras pazemināšanās zem 35 grādiem). Tā ir bīstama veselībai un var būt pat nāvējoša.

Vidējas un smagas pakāpes atdzišana rada dzīvībai svarīgo orgānu funkciju būtiskus traucējumus. Tādēļ jebkurā gadījumā, pat ja cilvēks ir izglābts pēc ielūšanas ledū, vienmēr jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, zvanot pa tālruni 113.

Kamēr mediķi ir ceļā uz notikuma vietu, cietušajam nekavējoties jāsniedz pirmā palīdzība, jo viņa dzīvība var būt atkarīga tieši no līdzcilvēku pareizas rīcības šajās minūtēs.

Ja cietušais ir viens pats un neviena palīga tuvumā nav, viņam jāmēģina pēc iespējas ātrāk tikt nost no ledus un doties uz tuvākajām mājām vai sabiedrisko vietu pēc palīdzības.

Ja drēbes ir mitras un tās nav iespējams nomainīt, tās nevajadzētu vilkt nost, pretējā gadījumā ķermenis vēl straujāk atdzisīs.

Uzziņai

Ko rīkoties, ja esi ielūzis ledū:

• saglabāt mieru;
• turi galvu virs ūdens – var to mazliet atmest atpakaļ;
• nevajag haotiski kustēties, zaudējot spēkus;
• vienmērīgi kustini kājas, it kā griežot velosipēda pedāļus;
• elpo pēc iespējas lēnāk un dziļāk;
• ja iespējams, sauc palīgā;
• ja soma vai smags mētelis velk tevi uz leju, mēģini to noģērbt;
• pagriezies ar seju uz to vietu, no kurienes atnāci, un noliec rokas uz ledus, izstiepjot tās, cik iespējams, tālāk; mēģini uzgulties uz ledus malas ar krūtīm un izstumt sevi no ūdens;
• ja esi ticis atpakaļ uz ledus, nevajag uzreiz celties kājās, labāk ripināties prom no bīstamās vietas; rāpo uz krastu pa to pašu ceļu, pa kuru atnāci;
• tiekot krastā, neapstājies, bet dodies uz tuvāko silto vietu skrienot.

Kā palīdzēt cilvēkam pēc izglābšanās:

• nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība, zvanot pa tālruni 113;
• jānovieto cietušais siltā telpā vai vismaz aizvējā;
• jāatbrīvo cietušais no mitrām drēbēm, apaviem, nomainot tās pret sausām, un jāsasedz ar siltām, sausām drēbēm, vislabāk ar kādu segu vai, ja netālu ir automašīna, var izmantot arī aptieciņā esošo folija segu;
• cietušais jānovieto uz kādas kastes, ragavām vai citas virsmas, lai būtu mazāka saskare ar sniegu un ledu;
• cietušo nedrīkst strauji sildīt – sasildīšanai jānotiek pakāpeniski;
• ja vien cilvēks var pakustēties un ir pie apziņas, viņš droši to var darīt, jo tas palīdzēs sasilt;
• ja cietušajam nav traucēta apziņa, jādod silts, salds dzēriens;
• cietušajam nedrīkst dot alkoholu, jo tas veicina ķermeņa atdzišanu. Alkohols cilvēkam rada subjektīvu, mānīgu sajūtu, ka viņam ir silti, taču patiesībā alkohola ietekmē perifērie ādas asinsvadi paplašinās un ķermenis daudz straujāk zaudē siltumu;
• ja cietušā stāvoklis ir smags, bez vajadzības nekustināt cietušajam rokas un kājas, nemasēt, jo tas veicinās straujāku ķermeņa siltuma zudumu; tāpat arī cietušo nesēdināt vai necelt stāvus, jo samazināsies asins pieplūde galvas smadzenēm un cietušais var zaudēt samaņu;
• ja cietušais zaudē samaņu, jāveic atdzīvināšanas pasākumi līdz brīdim, kad ierodas mediķi vai kad cietušajam atjaunojusies normāla elpošana, vai arī līdz brīdim, kad glābēja spēki ir izsīkuši. Ja atdzīvināšanas pasākumi netiks veikti, iespēja izglābt šādu cilvēku būs niecīga.

Avots:Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests