Tiklīdz zeme sāk atlaisties no lielākiem saliem un sniega vai tādā ziemā kā šī, kad zemei visu laiku ir paaugstināts mitruma līmenis, un ir nepārvarama vēlme darboties ārā, var sākt ar piemājas apkārtnes ērtību uzlabošanu.

Ideja par celiņu iekārtošanu ar dabiskiem materiāliem radās vēl krīzes laikā pirms padsmit gadiem – smukumu gribas, bet ar naudiņām tā pašvakāk.

Tajā laikā arī izteiktāk parādījās tendence darīt pašiem un materiālu izvēlei pieiet radoši, lai būtu lēti, ietaupījums un ieguldījums apkārtnes izdaiļošanā, turklāt videi draudzīgi.

Ar ko sākt?

Pirmkārt, jāieplāno, ka kokmateriāla sagāde un bruģēšanas darbi notiek vienā dienā. 

Ja koka materiālu gatavo pats, tad nepieciešams to darīt tagad, kamēr kokiem ir miera periods un koksne ir tādā mitruma līmenī, ka viegli un ātri uzsūc zemes mitrumu.

Pārāk mitra koksne komplektā ar zemes mitrumu bruģi ātri vien sapūdē, savukārt pārāk sausa, izkaltusi koksne (ja ir iecere sazāģēt ripās kādu ilgāk stāvējušu apaļkoku) plaisās un sadrups gabalos, zeme to spiedīs uz augšu, un celiņš nenostiprināsies.

Otrkārt, zemei, pamatam uz celiņa jābūt patiešām ļoti mitram.

Praktiski tiem jābūt dubļiem, ja nepieciešams, vēl jānodrošinās ar papildu ūdeni, lai rezultāts būtu efektīvs.

Kā bruģēt?

Pamatu cenšas nogrābt ar metāla grābekli vai norakt ar lāpstu maksimāli taisnu.

Sazāģētās koka ripas liek vienu otrai blakus un ar kājām kāpj uz tām virsū, lai iespiestu mitrajā pamatā. Var izmantot arī speciālu koka āmuru. Tā liek rindu pa rindai.

Var izvēlēties – likt taciņai visā platumā vai taisīt šaurāku, piemēram, likt blakus tikai divas koka ripas.

Jārēķinās, ka, iespiežot katru nākamo rindu, cietīs jau ieliktās – pa starpām izlīdīs ārā dubļi, jau iespiestās ripas izspiedīsies uz āru.

Dubļu pārpalikumus var mest uz priekšu vai ielipināt vietās, kur to ir atkal palicis mazāk.

Kad visas rindas saliktas, pārstaigā pāri, cenšoties izlīdzināt un ielikt visas ripas tā, lai celiņš būtu maksimāli taisns, nevis bedrains.

Var arī izmantot speciālo blietējamo ierīci – rulli, kas izspiedīs ārā gan mitrumu, gan arī nostiprinās ripu vietā. Kad noblietēts, celiņu saudzīgi noskalo (notīrīšanai var izmantot parasto birsti).

Starp ripu spraugām var ielikt akmentiņus.

Blietēšana un tīrīšana mitrā laikā, kamēr zeme dabiski nožūs, būs regulāri jāatkārto.

Kā kopt?

Ļoti labi kalpos paštaisīta zaru slota (bez lapām) vai grīdas birste. Jārēķinās, ka starp spraugām augs ārā pa kādai nezālei – taciņa regulāri būs jāizravē.

Laiku pa laikam taciņu var noskalot ar ūdens šļūteni, lai sausā laikā izvairītos no tā, ka ripas izlec no vietas.

Kas vēl jāņem vērā?

Ja liek koka ripas, tad atkarībā no to biezuma celiņa mūža ilgums ir no diviem līdz pieciem gadiem. Nolietotās un sasprāgušās koka ripas pēc tam var sadedzināt.

Kādu kokmateriālu izmantot?

Vēlams lapu koks – bērzs, liepa vai apse. Ripu iegūšanai vislabāk izvēlēties tādu koku, kuram diametrs vismaz 20 centimetri.

Ripas zāģē vismaz 2 centimetru biezumā.

Vēlams šim mērķim izraudzīties koku, kurš vai nu traucē, ir vētras laikā cietis vai citādi bojāts, vai arī kļuvis bīstams.

Koka miza nevar būt ar izteiktu krevi vai ļoti bieza, jo žūstot tā atlēks nost.