liepajniekiem.lv
“Apmeklējiet urologu, sākot no 40 gadu vecuma, arī tad, ja sūdzību nav,” vīriešus aicina Liepājas Reģionālās slimnīcas Kurzemes Uroloģijas centra urologs Mihails Meniss.
Nav runa par veciem onkuļiem
Pirmajā vizītē pie urologa nozīmēs asins un urīna analīzes, lai speciālistam būtu atskaites punkts.
Ārsts noskaidros, vai ģimenē ir bijušas tādas saslimšanas. Ģenētiku izmainīt nevar, tomēr jāzina, vai ir paaugstināts slimību risks, sevišķi onkoloģisko.
“Ja analīzes ir labas, viņš var atkārtoti nākt pēc pieciem gadiem. Ja ir aizdomas vai ģimenē ir bijušas onkoloģiskas saslimšanas, varbūt ir jānāk biežāk,”
skaidro M. Meniss.
Lai konstatētu nierakmeņus un prostatas problēmas, pacientam nozīmē ultrasonogrāfiju vēderam un urīnceļiem. Tā ir vienkārša un pilnīgi nekaitīga metode.
Ja to visu izdara ar ģimenes ārsta nozīmējumu pirms vizītes pie urologa vai pēc paša vēlēšanās, process tiek atvieglots gan speciālistam, gan pacientam.
Diagnostika Latvijā ir ļoti uzlabojusies gan pieejamības ziņā, gan nāk klāt jaunas metodes un aparāti, uzsver urologs.
Vispareizāk būtu, ja par nepieciešamību apmeklēt urologu informētu ģimenes ārsts, kas ir pacientiem tuvākais mediķis.
Kurzemes Uroloģijas centrā ir pieejams viss diagnostikas un ārstēšanas spektrs. Steidzamus pacientus uzņem stacionārā uz izmeklēšanu.
Ja gadījums nav steidzams, bet cilvēks negrib gaidīt un apbraukāt Latviju, meklējot ambulatoros pakalpojumus, dažu dienu laikā centrā par maksu var veikt izmeklējumus, ko nozīmēs urologs.
“Nevar teikt, ka pie mums vēršas tikai veci onkuļi,”
mītus par uroloģiskajām saslimšanām kliedē M. Meniss. Slimības mūsdienās kļūst arvien “jaunākas”, un nav runa tikai par onkoloģiju.
“Dramatiski nobīdījies vecums, kad gan vīrieši, gan sievietes sastopas ar nierakmeņu slimību. Agrāk tas bija apmēram 40–50 gadu vecums, kad cilvēki pirmo reizi nokļuva slimnīcā ar iesprūdušiem nierakmeņiem, bet tagad tas notiek posmā no 20 līdz 30 gadiem. Nereti nierakmeņu slimība ir nepilngadīgiem jauniešiem,” viņš stāsta.
Kas izraisa šo kaiti jauniem cilvēkiem? “Nepareizs dzīvesveids, nepareizs uzturs. Diemžēl veikalu plauktos veselīgs ēdiens ļoti jāpameklē,” pauž ārsts.
“Nelielai pacientu grupai slimība ir iedzimta ģimenē vai to izraisa vielmaiņas traucējumi, specifisku zāļu lietošana, bet visbiežāk slimību konstatē tāpēc, ka maz kustamies, maz dzeram ūdeni. Ja dzeram, tad visādus kaitīgus dzērienus – kafiju, alkoholu, gāzētus saldinātus dzērienus. Smēķēšana paaugstina risku. Viss tas, ko jaunieši dara, un tas arī izpaužas.”
Bieži vīrietis vecumā zem 30 pie urologa ierodas tāpēc, ka partnerei neiestājas grūtniecība.
“Par laimi, tehnoloģijas medicīnā šai virzienā ir ļoti attīstījušās un pieejamas Latvijā arī par valsts līdzekļiem. Tikai jādabū pāri izmeklēties un iziet šo ceļu, saprast, kā bērniņš tomēr var nākt pasaulē. Rezultāti parasti ir labi,” iedrošina M. Meniss.
Jāsalīdzina ar sevi jaunībā
Liela nozīme slimību profilaksē ir dzīvesveidam. Arī tad, ja pacientam atklās saslimšanu un būs jāārstējas, – jo organisms ir spēcīgāks un veselīgāks, jo labāk.
Smēķēšana kaitē visām orgānu sistēmām un rada ļoti augstu risku onkoloģiskām saslimšanām. Ne tikai smēķētājam, bet tuvākajiem, kas uzņem dūmus pasīvā smēķēšanā. Daudz slikta nodara alkoholiskie dzērieni.
Ne urologiem, ne citiem speciālistiem nav pa prātam, ja vīriešiem strauji pieaug svars. “Liekie tauki arī producē visādas vielas, aptaukošanās un cukura diabēts ir riska faktors saslimšanām. Tas nozīmē, ka
vīriešiem maksimāli jāpiekopj aktīvs dzīvesveids.
Ja darbs ir pilnīgi sēdošs, pārtraukumos ir jākustas un vajadzīga regulāra fiziska slodze ārpus darba,” norāda urologs.
“Ja pacientam sirds un asinsvadu sistēma ir čupā, plaušās ir izmaiņas, tad ārstēšana būs daudz grūtāka.”
Pacienti bieži vaicājot urologam, cik bieži jādzīvo dzimumdzīve.
“Šādu pētījumu nav, pateikt ir grūti. Princips vienmēr būs zelta vidusceļš. Nemaz – nav labi, par daudz var kaitēt veselībai,” stāsta ārsts.
Tāpat specifisku diētu izvēlē būtu jāmeklē zelta vidusceļš, jo, piemēram, gaļas neēšanai ir savas labās un sliktās puses. Pārāk liels daudzums sarkanās gaļas uzturā rada risku saslimt ar prostatas vēzi.
Veselīgs uzturs paredz daudzpusīgus ēdienus, daudz dārzeņu, vairāk balto gaļu, putnu gaļu, zivis, neēst pārāk treknu un stipri saceptu, iesaka M. Meniss.
Cilvēkus pirms došanās pie ārsta mēdz mocīt domas, ka noteikti konstatēs visļaunāko, taču prostatas problēmas uzreiz nenozīmē onkoloģiju, uzsver M. Meniss.
Daudz biežāk atklāj labdabīgu prostatas hiperplāziju, kas nāk līdz ar vecumu lielākā vai mazākā mērā. Tā rada urinācijas traucējumus – strūkla kļūst vājāka, čurāt jāiet biežāk, sākas staigāšana uz tualeti naktīs. Var būt neatliekama vajadzība pat līdz urīna nesaturēšanai.
“Kādam tas sāksies ap 40, citam pēc 60 gadu vecuma, taču jebkuru vīrieti skars hroniskas vecuma izmaiņas.
Jautājums, cik izteikti. Ja to konstatē laikus, nonāk urologa kontrolē un kādā brīdī saņem medikamentozu terapiju. Ja ir simptomi, bet pie ārsta vēršas novēloti, var būt tā, ka urīnizvadkanāls ir pavisam ciet. Cilvēku uzņem ar sāpēm un ieliek trubiņu. Nav garantijas, ka pat operācija spēs palīdzēt,” brīdina urologs.
Cik bieži ir urinēt par biežu? “Tas jāizlemj pašam, jo katram vīrietim ir ar ko salīdzināt – viņš pats jaunieša gados. Jaunieši parasti naktīs neskrien, var kādu laiku paciesties līdz tualetei, strūkla ir stipra. Ja sāk ievērot izmaiņas, tad ir jāiet pie urologa. Nebūs tā, ka uzreiz metamies virsū ar zālēm vai operācijām, jāsaprot atskaites punkts,” skaidro M. Meniss.
Kapsuliņas brīnumus nedara
Jo lielāks vecums, jo pieaug prostatas vēža risks. Īpaši, ja dzīvē piekopti kaitīgi ieradumi un saslimšana jau bijusi kādam ģimenē.
“Tādiem pacientiem neatkarīgi no tā, vai simptomi ir, jau 40–45 gadu vecumā rekomendējam veikt prostatas specifiskā antigēna (PSA) analīzi. Visbiežāk to dara pēc 60 gadiem,” stāsta urologs.
Ja ignorē acīmredzamus simptomus un nevēršas pie ārsta, var notikt tā, ka slimību konstatē ielaistā stadijā.
“Tad būs jautājums, vai varam cilvēku izārstēt vai tikai paārstēt un iedot laiku,”
saka urologs.
Dažreiz gan prostatas vēzim, gan labdabīgai prostatas hiperplāzijai simptomi var būt pavisam neizteikti. Tāpēc svarīgi laikus apmeklēt urologu.
Ir pacientu kategorija, kas nenāk pie ārsta, jo kaunas par potences problēmām. “Problēma diezgan bieži sastopama jau pēc 30 gadu vecuma,” atzīst M. Meniss.
“Nevajadzētu kaunēties, jāiet pie urologa, jo visu var salabot un uzlabot un rast labu dzīves kvalitāti. Vecākiem cilvēkiem ar blakus saslimšanām tas var būt grūtāk, bet nekas nav neiespējams.
Aizejot pensijā, nav jāizmirst par dzimumdzīvi.”
Uztura bagātinātāju reklāmas sola ar vienu kapsuliņu dienā nodrošināt gan to, ka naktīs nebūs jāskraida, gan arī potenci, kas aplaimos divreiz jaunāku partneri. Vai tam var ticēt un vai ar kapsulām nevar sev kaitēt?
“Grūti par to spriest, jo Eiropā uroloģija balstās zinātniskos pierādījumos – konkrētos pētījumos. Neviens nepētīs tautas medicīnas un homeopātiskos līdzekļus un uztura bagātinātājus. Manuprāt, svarīgs atkal zelta vidusceļš. Ja cilvēkam uztura bagātinātāji palīdz psiholoģiski, ir pieļaujams tos lietot.
Diemžēl ir daļa pacientu, kuri nepieņem zinātniski pierādītu ārstēšanu un grib visu izārstēt ar uztura bagātinātājiem, tad, protams, tas būs nepareizs ceļš. Uztura bagātinātājs visdrīzāk nekaitēs, bet tas maksā lielu naudu. Ja neviens nav pierādījis, ka tas līdz, vai ir jēga pirkt?” spriež urologs.
Kā mazināt vīriešu bailes iet pie ārsta? Urologi iesaka nākt kopā ar savu partneri, jo viņa varbūt izstāstīs vairāk informācijas nekā pats vīrietis. Viņš jutīsies psiholoģiski drošāk, ja blakus ir tuvs cilvēks.
“Arī vīrieša radinieki, kuri jau to paveikuši, var izstāstīt, ka nekā briesmīga te nav, tikai jāiet. Arī tas palīdz,” iesaka M. Meniss.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
