“”Latvijas dzelzceļš” vispirms ir cilvēki, un tāpēc mūsu lielos svētkus esam nolēmuši sākt ar mūsu lielākās vērtības – labāko darbinieku godināšanu,” uzņēmuma 90. gadadienas svinībās nesen norādīja “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis, vēloties no sirds pateikties “Latvijas dzelzceļa” darbiniekiem, kas ar savu entuziasmu un mīlestību ir glabājuši mūsu uzņēmuma vērtības.

Apbalvo savus labākos

Vairāk nekā 40 dzelzceļa nozares darbinieki – dežuranti, mašīnisti, tehnologi, grāmatveži, apmācību speciālisti un citu amatu veicēji – tika apbalvoti vairākās nominācijās. Darbiniekiem tika pasniegti Satiksmes ministrijas Atzinības raksti, “Latvijas dzelzceļa” Goda zīme, un citi vērtīgi apbalvojumi.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, pasniedzot Atzinības rakstus, apsveica apbalvotos darbiniekus un “Latvijas dzelzceļu”, aicinot saglabāt uzņēmumam un tā darbiniekiem raksturīgo cilvēcību un atsaucību, “…jo dzelzceļš nav tikai sliedes un vilcieni, tie pirmām kārtām ir cilvēki, kas tajā strādā”.

Ilggadējais dzelzceļa darbinieks, ar “Latvijas dzelzceļa” Goda zīmi apbalvotais mašīnists Georgijs Gavrilovs uzskata, ka šāds apbalvojums ir lielisks stimuls strādāt vēl labāk. “Šis ir pirmais tik nozīmīgs apbalvojums par darbu dzelzceļā, iepriekš esmu saņēmis nozīmi par ilggadēju darbu “Latvijas dzelzceļā”. Darbu dzelzceļā sāku 1979. gadā un tagad esmu ļoti priecīgs, ka manu darbu, kurš man ļoti patīk un kurš tika sākts vēl padomju laikos, ar tik nozīmīgu apbalvojumu novērtē uzņēmumam tik svarīgā dienā,” gandarīts ir G. Gavrilovs.

Koncerns “Latvijas dzelzceļš” sastāv no vadošā uzņēmuma VAS “Latvijas dzelzceļš” un četrām meitassabiedrībām – SIA “LDz Cargo”, kas nodarbojas ar dzelzceļa kravu pārvadājumiem; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA “LDz Infrastruktūra”; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA “LDz Ritošā sastāva serviss”, kā arī apsardzes uzņēmuma “LDz Apsardze”. “Pateicoties jums – teju 13000 cilvēku – “Latvijas dzelzceļš” ir kļuvis par lielāko nodokļu maksātāju un veiksmes stāstu ne vien Baltijā, bet visā reģionā,” uzsvēra U. Magonis.

Patīkams izņēmums Eiropā

Viņš atgādināja, ka pa Latvijas sliežu ceļiem pagājušajā gadā pārvadāts rekordliels kravu apjoms “Latvijas dzelzceļa” vēsturē – 56,1 miljons tonnu kravas, un tas ir lielākais rādītājs, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm un Somiju. Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Gerhards norādīja, ka “Latvijas dzelzceļš” ir viens no retajiem dzelzceļiem Eiropā, kuram pagājušajā gadā novērojams kravu pieaugums, nevis kritums. “Eiropā pagājušajā gadā sākās kritums kravu pārvadājumu apjomos, kas turpinās arī šogad. Bet “Latvijas dzelzceļš” ir izņēmums – pagājušajā gadā kravu apjomi palielinājās, un šogad apjomi līdz šim ir saglabāti,” uzsvēra ministrs.

2008. gadā koncerna neto apgrozījums bija 299 miljoni latu (2007. gadā 262 milj. latu), bet peļņa – 13,4 miljoni latu. “Kravu pārvadājumu rādītāji īpaši uzsverami ne tikai tāpēc, ka mums izdevās piesaistīt kravas kā eksporta preces, bet jo īpaši tāpēc, ka ar šiem kravu pārvadājumiem mēs esam veicinājuši naudas ieplūšanu Latvijas ekonomikā,” labos rezultātus komentē U. Magonis.

Līdzās labiem kravu apgrozījuma rādītājiem pagājušajā gadā “LDz” veicis ievērojamas investīcijas infrastruktūras uzturēšanā – tostarp 23,56 miljoni latu ieguldīti 88,5 km sliežu rekonstrukcijā, par 5,4 miljoniem latu veiktas 111 pārmiju komplektu nomaiņas, kā arī 471 tūkstotis latu ieguldīts B tipa sliežu ceļa remontā. Par 4,1 miljonu latu veikta arī ritošā sastāva sakarsušo bukšu atklāšanas sistēmas modernizācija.

Pagājušajā gadā “LDz” koncerns nodokļos valsts budžetā iemaksājis 72 miljonus latu, kas ir par pieciem miljoniem latu vairāk nekā 2007. gadā. “LDz” iepriekšējā gadā bijis arī viens no lielākajiem iedzīvotāju sociālā nodokļa un ienākuma nodokļa maksātājiem valstī.

Veiksmīgākie stāsti vēl priekšā

Uzņēmums turpina veiksmīgi darboties arī šogad, kad ekonomiskie apstākļi joprojām ir sarežģīti. Tā šā gada pirmajos sešos mēnešos “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmums SIA “LDz Cargo” ir pārvadājis 28,17 miljonus tonnu kravu, kas ir par 1,2 procentiem vairāk kravu nekā šajā pašā periodā pērn. Kravu apjomi ievērojami palielinājās jūnijā, kas ļāva sasniegt labus pusgada rezultātus. Pārvadāto kravu apjomu pieaugumu nodrošināja naftas produktu, ķīmisko kravu, akmeņogļu un koksa pārvadājumi. Šogad visvairāk transportēti naftas produkti – 11,54 miljoni tonnu, kas ir par 12 procentiem vairāk nekā atbilstošajā laikposmā pērn. “Esam gandarīti, ka, neskatoties uz smagajiem ekonomiskajiem apstākļiem un to, ka lielākajā daļā Eiropas valstu dzelzceļa uzņēmumos kravu apjomi ir samazinājušies, “LDz Cargo” izdevies ne tikai saglabāt kravu apjomus pagājušā gada līmenī, bet tos pat palielināt,” labos rezultātus komentē “LDz” valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis, piebilstot, ka “LDz Cargo” ir lielākais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijas valstīs un piektais lielākais Eiropas Savienībā.

“Esmu pārliecināts, ka mēs visi esam tikai ceļa sākumā un “Latvijas dzelzceļa” veiksmīgākie stāsti vēl ir priekšā,” skan viens no valdes priekšsēdētāja novēlējumiem “Latvijas dzelzceļa” jubilejas gadā.
 

UZZIŅAI

“Latvijas dzelzceļa” vēstures fakti
1991. gada 2. septembrī ar Satiksmes ministra J. Janovska pavēli Nr.99 tika nodibināts valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš”, kas uzskatāms par 1919. gadā dibinātā uzņēmuma turpinātāju. Tajā ietilpa Baltijas dzelzceļa Rīgas un Daugavpils dzelzceļa nodaļas un citas Latvijas teritorijā izveidotās Baltijas dzelzceļa struktūras. 3. septembrī par “Latvijas dzelzceļa” priekšnieku tika iecelts Staņislavs Baiko.
1992. gada 1. janvārī PSRS Satiksmes ministrs izdeva rīkojumu par galīgu Baltijas dzelzceļa likvidāciju.
1994. gada 1. janvārī tika nodibināts un savu darbu uzsāka valsts a/s “Latvijas dzelzceļš”. Par tā prezidentu ieceļ Vitoldu Kūliņu, bet 6. septembrī par valdes priekšsēdētāju, ģenerāldirektoru ieceļ Andri Zorgevicu.

2005. gada 29. augustā VAS “Latvijas dzelzceļš” padomes sēdē par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais “Latvijas dzelzceļa” padomes priekšsēdētājs Uģis Magonis.

Katrīna Putna