Liepājas muzejs Kūrmājas prospektā 16/18 piedāvā iespēju apskatīt 19. gadsimta pilsētas koka ūdensvada posmu, ko strādnieki 2013. gadā atrada un izcēla no zemes Liepājā, Brīvības ielā starp Ķēžu un Grāvju ielu, iepretim “Liepājas metalurga” vecajam kantorim, veicot  lietus ūdens kanalizācijas sistēmas izbūvi.

Tas papildina Liepājas muzeja 19. gadsimta ekspozīciju, un svinīgi to paredzēts apskatei atklāt 25. novembrī plkst. 16.

Koka ūdensvada posms  atradās divu līdz trīs metru dziļumā gar Brīvības ielas dienvidaustrumu pusi un cauruļvads taisnā leņķī pagriezās uz rūpnīcas bijušo cehu pusi. 

Tā kā cauruļvada posms traucēja jauno komunikāciju izbūvi, to izcēla virspusē. Koka konstrukcijas iekšējais diametrs ir 10 centimetri, tas darināts no priedes, ārējās sienas ir pabiezas, jo bija jāiztur liels spiediens. Izcelto koka cauruļvadu SIA “Komunālā pārvalde”, kas veica darbu būvuzraudzību, muzejam piedāvāja saglabāt kā pilsētas saimniecības vēstures liecību. Daļu no tā tagad  ir iespēju apskatīt Liepājas muzejā.

Pēc Liepājas muzeja pasūtījuma LU Latvijas Vēstures institūta Dendrohronoloģijas laboratorijā veikta ekspertīze, kas apstiprina, ka ūdensvada fragments datējams ar laika posmu no 1872.- 1882. gadam. Tika saņemts apstiprinājums, ka ūdensvada cauruļvads izgatavots no priedes koka.

Ņemot vērā to, ka vairāk nekā simts gadus vecais ūdensvada koka cauruļvada posms ir izcelts no zemes, pirms eksponēšanas muzejā tam veikta koka posma un metāla savienojuma nostiprināšana un restaurācija. Pretējā gadījumā krasa klimata maiņas rezultātā tas varēja neatgriezeniski aiziet bojā. 

Liepājas 19. gadsimta koka ūdensvada fragments saistāms ar nozīmīgu posmu Liepājas vēsturē. 19. gs. gaitā Liepāja no maznozīmīgas provinces pilsētiņas kļūst par industriāli attīstītu centru ar starptautiskas nozīmes pilsētas vaibstiem. 

Šajā laikā Liepājā notiek būtiskas novitātes – 1823. gadā D.F. Zagers nodibina pirmo tipogrāfiju Liepājā, 1825. gadā pilsētā nodibināta krājkase, kas ir pirmā šāda veida kredītiestāde Krievijas impērijā. 

Nozīmīga ir Liepājas – Romnu dzelzceļa līnijas izbūve, kuru uzsāk 1869. gadā, bet pilnībā pabeidz 1876. gadā, savienojot Liepāju ar Romniem Poltavas guberņā. Kopā ar atzarojumiem tās garums ir 1381 kilometrs. 

Reāli funkcionējošie dzelzceļa sakari ar Iekškrievijas tirgu un Liepājas ostas uzlabošana un paplašināšana 1870.-1880. gados sekmē arī rūpniecības izaugsmi pilsētā, kur attīstās metālapstrāde ar trīs lielākajiem šīs nozares uzņēmumiem Kurzemē – ”Bekers un Ko”, ”Vezuvs” un ”Folga”. 1899. gadā Liepāja pirmā no Baltijas pilsētām iegūst elektrisko tramvaju.