Liepājas stacijas izaugsme ir tieši atkarīga no Liepājas ostas uzņēmumu attīstības. Katrā ziņā attīstības rezerves ir, tāpat tiek domāts par Liepājas staciju kā vienu no pilsētas sejām.

Par to saruna ar Liepājas stacijas priekšnieku Juriju Stukovu, kurš ir ilggadējs dzelzceļa nozares darbinieks.

– Cik liela ir jūsu pieredze dzelzceļa nozarē?
– Dzelzceļa nozarē es strādāju kopš 1984. gada. Esmu bijis stacijas dežurants, vilciena dispečers, stacijas inženieris. Tā ka esmu uzkrājis lielu pieredzi un praktiski no pašiem pamatiem zinu, kā tiek organizēta satiksme pa dzelzceļu. 2001. gadā mani uzaicināja strādāt par Liepājas stacijas priekšnieku.

– Kādi bija pirmie iespaidi par jauno darbavietu?
– Darba apjoms tad bija mazāks nekā tagad. Liepājas stacijā apstrādāja 2,5 miljonus tonnu kravas gadā.

2003. un 2005. gadā Liepājas stacijā tika veikti rekonstrukcijas darbi. Pagarinājām pieņemšanas un nosūtīšanas ceļus. Iepriekš dienas laikā varējām pieņemt 300 – 350 vagonu kravas. Pēc rekonstrukcijas varējām sākt pieņemt līdz 550 vagoniem dienā.

Pēc dzelzceļa pagarināšanas stacijas darba vietas aprīkojām ar datortehniku, kas paātrināja klientu apkalpošanu.

Pašlaik kravu apjoms ir mazliet samazinājies, taču šāda tendence ir visās tautsaimniecības nozarēs. Tomēr par darba trūkumu sūdzēties nevaram. Šogad Liepājas stacijā prognozējam apmēram 3,5 miljonu tonnu apgrozījumu. Liepājas stacijas ietilpībai tas ir labs rādītājs.

– Kādas kravas tiek sūtītas caur Liepāju?
– Visdažādākās. Ir sūtīta lauksaimniecības tehnika, kas ir negabarīta krava, tāpēc prasa rūpīgāku attieksmi. Pie bīstamajām kravām pieskaitāms benzīns, eļļa, šķīdinātāji. Ļoti daudz strādājam ar graudu vagoniem, pārsūtām kviešus, miežus, dažādas sēklas, saulespuķu spraukumus. Arī “Liepājas metalurgs” sūta dažādus metālizstrādājumus, kā arī saņem metāllūžņus.

Aptuveni 70 procentu noslogojuma dzelzceļam Liepājā dod Liepājas ostas ekonomiskās aktivitātes.

– Cik liela loma ir pasažieru pārvadājumiem?
– Lai gan, salīdzinot ar kravām, šie apjomi ir nelieli, iespējai arī pasažieriem izmantot dzelzceļa satiksmi ir būtiska loma ekonomiskās aktivitātes veicināšanai Liepājas stacijā.

Kad atnācu strādāt uz Liepājas staciju, satiksme ar Rīgu tika pārtraukta. Taču nu jau divus gadus liepājnieki un pilsētas viesi atkal var izmantot vilcienu nokļūšanai galvaspilsētā un pēc tam arī tālāk. Domāju, ka vilciens ir pietiekami izdevīgs, ērts un ātrs transporta līdzeklis. Tāpēc arī par pasažieru trūkumu sūdzēties nevar.

Bez tam Liepājas stacijā biļešu kase ir aprīkota ar “Express” sistēmu un tepat var pasūtīt biļetes ne tikai uz “Latvijas dzelzceļa”, bet arī Krievijas, Baltkrievijas, Polijas un citu valstu reisiem.

– Pati stacijas ēka arī ir zināms pilsētas tēls.
– Protams. Tā ir vēsturiska ēka, kas uzbūvēta 1871. gadā. “Latvijas dzelzceļš” apzinās šīs ēkas nozīmi, tāpēc jau 1999. gadā veica šīs ēkas remontdarbus, padarot to par vizuāli pievilcīgu. Galu galā tas ir viens no pirmajiem namiem, ko ierauga cilvēki, kas ierodas Liepājā gan ar vilcienu, gan autobusiem un kas rada iespaidu par Liepāju kopumā.

– Kāda ir ēkas noslogotība?
– Pietiekama. Vismaz pagaidām. Šeit atrodas Dzelzceļa policija, “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmums “LDz Cargo”, stacijas ceļu daļa, Liepājas Autobusu parka kases un dispečerpunkts, kafejnīca “Ceļavējš”. Vietas pietiek visiem.

– Kādu jūs saskatāt Liepājas stacijas nākotni?
– Protams, plānojam palielināt apgrozījumu. Tikai jānogaida, kad pierims globālā ekonomikas lejupslīde. Stacijas jauda ir daudz lielāka, nekā pašreiz esam apguvuši. Domāju, ka ar esošo infrastruktūru varam apstrādāt līdz pieciem miljoniem tonnu gadā.

Ja palielināsies pieprasījums, ir iespējams nodrošināt arī papildu pasažieru vilcienu reisus.

Jebkurā gadījumā Liepājas stacijas attīstība būs cieši saistīta ar ekonomisko attīstību Liepājas ostā. Ja viņiem būs vairāk pasūtījumu, arī mums būs vairāk darba.

Bet pavisam drīz tiks īstenots projekts par Liepājas stacijas laukuma rekonstrukciju. Tas arī būtiski uzlabos stacijas apkārtnes vizuālo tēlu un padarīs to vēl pievilcīgāku.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”