Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” svarīgs katrs dzelzceļa kilometrs, kas ir nepieciešams kravu pārvadājumiem.

Liepājnieki tranzītbiznesā ir saimniekojuši ļoti pragmatiski, un ar viņiem izveidojusies veiksmīga sadarbība pēc paritātes principiem. To saka “Latvijas dzelzceļa” attīstības direktors Māris Riekstiņš.

– Dzelzceļš nevar pastāvēt bez dzelzceļa infrastruktūras – sliežu ceļiem, parkiem u.c. Kāda ir “Latvijas dzelzceļa” politika un attīstības redzējums, lai šo infrastruktūru pilnveidotu un attīstītu?
– Dzelzceļš jau pamatu pamatos ir infrastruktūra, sarežģīta un dinamiska sistēma.

Valsts tautsaimniecības nodrošināšanas labad mums ir jāattīsta tranzīta iespējas. Tāpēc mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt pārvadājumus virzienā no austrumiem uz rietumiem un otrādi.

Mūsu galvenais klients ir pārvadātājs. Latvijā ir vairākas kompānijas, kas nodarbojas ar kravu pārvadāšanu un maksā “Latvijas dzelzceļam” par infrastruktūras izmantošanu. Lielākā no tām ir mūsu pašu meitasuzņēmums “LDz Cargo”, bet arī pārējās kompānijas, piemēram, “Baltijas ekspresis”, “Baltijas tranzīta serviss” ir augošas firmas, kas savu tirgus daļu Latvijā pēdējā laikā ir krietni palielinājušas.

Mums ir virkne projektu, kurus esam uzsākuši un kurus vēl ceram uzsākt. Daudzas mūsu darbības cilvēku acīm nav redzamas, jo tās notiek ārpus apdzīvotām vietām. Tas saistīts ar sliežu ceļu rekonstrukciju, remontu un uzturēšanu, signalizācijas modernizāciju un citām svarīgām lietām. Jo satiksmes drošība ir mūsu prioritāte. Tos varētu saukt par infrastruktūras saglabāšanas darbiem, jo kapacitātes pieaugumu tas nedod. Šim mērķim ir virkne citu projektu. Satiksmes ministrija mums izvirzījusi augstus mērķus, paredzot, ka Latvija nākotnē varētu kļūt vēl lielāka apjoma tranzīta teritorija.

Viens no galvenajiem projektiem tuvākajā nākotnē ir otrā sliežu ceļa būvniecība posmā Skrīveri – Krustpils. Ceru, ka viss noritēs raiti un mēs jauno dzelzceļa posmu varēsim atklāt šā gada vidū.

Mums ir svarīgas arī labas kaimiņattiecības ar austrumu valstīm. Esam vienojušies ar Baltkrievijas dzelzceļu, ka šajā gadā mums jāizbūvē otrs sliežu ceļš posmā no Indras stacijas līdz valsts robežai. Baltkrievi dara tieši to pašu no otras puses, lai varētu palielināt pārvadājumu kapacitāti, jo no šīs valsts pie mums nonāk liels kravu apjoms.

– Cik daudz līdzekļu tiek paredzēts infrastruktūras uzturēšanai un cik – jaunu sliežu ceļu radīšanai?
– Visu, ko modernizē, nevis tiešā veidā atjauno, kā bijis, bet gan atjauno pavisam citā kvalitātē. Piemēram, signalizācija mums kādreiz balstījās uz releju sistēmu, bet tagad šī sistēma ir datorizēta. Tā arī mums dod kapacitātes pieaugumu, tāpēc zināmā mērā arī ir jauna infrastruktūras sastāvdaļa.

Ja mēs rēķinām savus resursus, tad lauvas tiesa no tiem tiek izmantota infrastruktūras ikdienas uzturēšanas darbiem. Taču, tā kā mēs izcīnījām tiesības izmantot Eiropas Savienības atbalsta fondus, šie līdzekļi uz kopējā fona ir diezgan ievērojami. Jo “Latvijas dzelzceļš” ar saviem resursiem vien nespētu veikt tik vērienīgas tautsaimniecībai nepieciešamās darbības. Tādējādi ar Eiropas fondu naudu izlietojuma ziņā ir panākts līdzsvars starp modernizāciju un uzturēšanas darbiem.

– Pagājušā gada februārī arī ar Eiropas Savienības fondu atbalstu tika izbūvēts Liepājas ostas dzelzceļa pievedceļš. Vai ir jūtama atdeve, ka sācis strādāt vēl viens jauns dzelzceļa posms?
– Jaunais dzelzceļa posms Liepājā strādā labi un dod pozitīvu ieguldījumu ostas darbā. Mums ir patiess prieks par liepājniekiem, un ar Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi izveidojusies ļoti laba un konstruktīva sadarbība. Mēs strādājam pēc paritātes principa – viņi no savas puses attīsta savu infrastruktūru, bet mēs nodrošinām kravu piegādi un transportēšanas iespējas gan līdz Liepājai, gan arī publiskajā infrastruktūrā Liepājas stacijā, kur esam pagarinājuši sliežu ceļus.

Pēdējos gados pavisam jaunu parku esam uzbūvējuši Ventspilī, kur tas ir noslogots atkarībā no tā, kā strādā Ventspils uzņēmumi. Savukārt Rīgas projekti mums pagaidām īstenojas smagnēji, jo tiem pašlaik nepietiek Eiropas Savienības resursu. Bez tam nepieciešams vairāk attīstīt Daugavas kreiso krastu, jo labais krasts ar laiku būs daļēji jāslēdz kravu operācijām.

Savulaik uzbūvējām jaunu parku arī Rēzeknē, taču tas ir daļēji noslogots, jo Krievija mainīja sava transporta plūsmu. Taču ilgtermiņā šie ieguldījumi noteikti atmaksāsies.

– Cik lielā mērā sarežģītā ekonomiskā situācija ietekmē dzelzceļa noslogojumu?
– Lielā mērā kravu plūsmu ekonomiskā situācija tomēr nav ietekmējusi. Ir atsevišķi gadījumi, kas saistīti ar sezonalitāti, kad citās valstīs izmanto tādas preces kā akmeņogles. Taču lielos vilcienos vismaz pagaidām kravu plūsma nav samazinājusies. Cita lieta, ka pēdējos gados uz citu kravu fona mums palielinājušies akmeņogļu pārvadājumi, bet samazinājies naftas produktu daudzums, kam pārvadāšanas tarifs ir lielāks. Iznāk, ka mēs strādājam tikpat, bet nopelnam mazāk.

– Cik liela ir atdeve Liepājas virzienam?
– Mums ir svarīgs jebkurš dzelzceļa kilometrs jebkurā vietā, kas ir pieprasīts kravu pārvadājumiem. Vienalga, vai tā ir Liepāja, Rīga, Ventspils vai Daugavpils.

Liepājas virziens pagaidām ir samērā brīvs. Mūsu iespējas turp aizvest kravas ir lielākas, nekā turp ved. Tomēr liepājnieki nekad nav būvējuši gaisa pilis ar nereāliem plāniem. Katru gadu ir kaut neliels, bet pieaugums. Liepājnieki šajā ziņā bijuši vispragmatiskākie, un atliek tikai strādāt.