Regulāras fiziskas aktivitātes ne tikai kopumā pagarina dzīves ilgumu, tās pagarina kvalitatīvi un neatkarīgi nodzīvotu mūžu un mazina vecuma plānprātības (demences) attīstības risku. Pastāv uzskati, ka demences riski ir jāmazina ar ”dzīvesveida ārstēšanu”. Bet ko darīt tad, kad ”ārsts ir slimāks par savu pacientu” jeb dzīvesveids ir praktiski neietekmējams slima mugurkaula dēļ?

Mugurkaula kanāla sašaurinājums jeb stenoze jostas daļā ir viena no biežākajām dzīves kvalitāti ietekmējošajām mugurkaula problēmām senioru vecuma pacientiem.

 Kas rada mugurkaula kanāla sašaurinājumu?

Mugurkaula jostas daļa sastāv no 5 (retāk 6) skriemeļiem, kuri atrodas starp krūšukurvi un iegurni. Muguras smadzenes vīriešiem beidzas apmēram 12. krūšu skriemeļa līmenī, bet sievietēm 1. jostas skriemeļa līmenī, un to turpinājums mugurkaula kanālā ir daudzi jostas un krustu nervi. Jostas daļas kanāla sašaurinājums (spināla stenoze) lielākoties rodas zemāk novietoto skriemeļu līmenī un rada uz kājām ejošo nervu nospiedumu.

Mugurkaula kanāla sašaurinājums senioru vecuma pacientiem lielākoties ir pakāpenisks process. Katram skriemeļa un to savienojumu elementam ir noteikta nozīme balsta, kustību, amortizācijas un nervu struktūru aizsardzības nodrošināšanai. Individuāli novecošanās procesi, smags fizisks darbs vai sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids rada šo struktūru pakāpeniskus iekaisuma un deģenerācijas procesus. Tas savukārt pakāpeniski izraisa starpskriemeļu disku augstuma samazināšanos to velvēšanās kanālā, starpskriemeļu locītavu palielināšanos, osteofītu jeb ”kaula radziņu” veidošanos, mugurkaula saišu sabiezēšanu, un visi šie procesi kopā – spinālu stenozi.

Kad par to ir vērts aizdomāties?

Biežāk slimo pēc 60 gadu vecuma, bet sakarā ar dažādām iedzimtām mugurkaula problēmām šī slimība var arī izpausties gados jaunākiem pacientiem.

Slimībai ļoti raksturīga ir iešanas attāluma samazināšanās – pakāpeniski samazinās distance, kuru var noiet bez apstājas, atpūtas, apsēšanās. Šī iešanas distances samazināšanās var būt pilnībā nesāpīga (izteikta noguruma sajūta kājās), bet var arī izpausties ar pārejošu vājumu, sāpēm un notirpumu kājās (pacienti to mēdz saukt arī par ”sēžas nerva iekaisumu”). Sūdzības pēc atpūtas lielākoties pāriet.

Bieža šīs slimības parādība ir krampji ikru muskuļos. Krampjus var izraisīt iešana, fiziska slodze, bet nereti tie rodas arī mierā, piemēram, naktī guļot.

Retos gadījumos slimība var izraisīt pastāvīgus kāju kustību, zarnu trakta un urīnpūšļa darbības traucējumus.

Muguras sāpes nav tieša spinālas stenozes pazīme, bet bieži var būt saistītas ar mugurkaula deģeneratīviem (novecošanās) procesiem, piemēram, iekaisumu starpskriemeļu locītavās.

 Kā to var atklāt?

Jostas daļas stenozes pazīmes ir ļoti līdzīgas un bez papildu izmeklējumiem bieži vien nav atšķiramas no kāju artēriju sašaurinājuma vai slēguma. Ģimenes ārsts pirms nosūtīšanas pie speciālista pacientam var noteikt rentgena izmeklējumu un/vai datortomogrāfiju mugurkaula jostas daļai. Šiem izmeklējumiem bieži vien nav diagnozi apstiprinoša nozīme, bet tie var norādīt virzienu, kurā veicama turpmāka diagnostika. Magnētiskā rezonanse ir radioloģiskās izmeklēšanas zelta standarts – izmeklējums, bez kura mūsdienās nav iedomājama pilnvērtīga diagnostika un līdz ar to arī atbilstoša ārstēšana. Uz magnētiskās rezonanses izmeklējumu parasti nosūta ārsts speciālists (neiroķirurgs, neirologs, traumatologs ortopēds).

 Kādas ir ārstēšanas iespējas?

Izmeklējumos pierādīts: mugurkaula kanāla sašaurinājums ne vienmēr nozīmē drīzu operāciju. Par labāko šībrīža ārstēšanu jūs izlemsiet kopā ar speciālistu neiroķirurgu vai traumatologu ortopēdu, kurš nodarbojas ar mugurkaula problēmu ārstēšanu.

Ja problēma neizraisa, piemēram, ievērojamu dzīves kvalitātes samazināšanos (ļoti īsa iešanas distance, stipras sāpes, vājums kājās) un darba spēju zudumu, ārsts ar jums var apspriest sākotnēju ārstēšanos bez operācijas. Šī ārstēšana ietver medikamentus, ārstniecisko vingrošanu, smēķēšanas atmešanu, svara mazināšanu aptaukošanās gadījumā un t.s. invazīvo atsāpināšanu jeb blokādes.

Operācija tiek apsvērta, ja, neskatoties uz pielietoto ārstēšanu, saglabājas spēcīgas kāju/muguras sāpes, kuras izteikti ierobežo dzīves kvalitāti, parādās vājums un notirpums kājās, ir grūtības nostāvēt un staigāt.

Lietojot mikroķirurģisku tehniku, mūsdienās šādas operācijas daudzos gadījumos iespējams veikt caur mazu, apmēram 3 cm lielu, griezienu. Neliela operācijas trauma jebkurā vecumā, īpaši vecāka gadagājuma pacientiem, nodrošina ievērojami ātrāku atlabšanu un atgriešanos ikdienas aktivitātēs. Pēc šādas operācijas pacients slimnīcā uzturas tikai vienu nakti, nākamajā rītā ar fizioterapeitu ceļas kājās, uzsāk staigāt un vingrot, un dodas mājās.

 Pacienti bieži mēdz jautāt: ”Dakter, kāda ir ”garantija”, ka operācija man līdzēs?”

Operācija ir gan pacienta, gan viņa ķirurga nopietns lēmums. Saviem pacientiem vienmēr uzsveru, ka veikmīgs operācijas rezultāts šīs slimības gadījumā ar lielu ticamību gaidāms, ja savstarpēji sakrīt trīs lietas – sūdzības, neiroloģiskās izmeklēšanas un radioloģisko izmeklējumu dati.

Vairāk informācijas un pieraksts pa tālruņiem: 67799100, 20022581.

Maskavas iela 241, Rīga

https://www.facebook.com/AIWAClinic/

18.augustā Dr.Mikijanskis konsultēs arī Liepājā:

 VCA POLIKLĪNIKA LIEPĀJAS MC

Brīvības iela 95, Liepāja

Reģistratūra: 63428796

https://www.vca.lv/liepajas-mg.html