Trīszaru nerva sāpes  ir asas un neciešamas, par tām mēdz sacīt: šaujošas.

 Trīszaru nervs ir viens no galvas smadzeņu nerviem, kas nodrošina jušanu – pieskārienu sajūtu, siltuma, aukstuma un sāpju sajūtu – sejas ādā. Cilvēkam ir šādu nervu pāris –

katrai sejas pusei. Nosaukums saka priekšā – nervam ir trīs zari. Trīszaru nervs iznāk no smadzeņu stumbra un galvaskausa pamatnē veido trīs zarus, kuri inervē sejas ādu. Pirmais zars atbild par jušanu pieres apvidū un zonā virs acs, otrais zars – par jušanu augšžokļa apvidū un trešais zars – par jušanu apakšžokļa apvidū.

 Kas ir trīszaru nerva sāpes

Tipiskas trīszaru nerva sāpes jeb trigeminālu neiralģiju pacients raksturo kā elektriskai stāvai līdzīgas sāpes sejas vienā pusē, noteiktā zonā un  parasti spēj precīzi parādīt sāpju skarto apvidu. Sāpes lielākoties ir lēkmjveidīgas, šaujošas, asas un neciešamas; sākotnēji – periodiskas. Tas nozīmē, ka paasinājumus, kas biežāk mēdz būt rudenī un pavasarī, nomaina remisijas periods, kad sāpes ir minimālas, vai to nav nemaz. Šādi uzlabošanās periodi var būt pat vairākus mēnešus, līdz atkārtojas jauns slimības uzliesmojums.  Jo ilgāk cilvēks slimo ar trīszaru neiralģiju, jo īsāki un nepastāvīgāki kļūst bezsāpju periodi.

Sāpes var izplatīties kāda viena zara inervācijas zonā vai vairākos, vai arī visos zaros vienlaikus.  Biežāk tās rodas otrajā un trešajā zarā vaiga apvidus ādā augšžokļa un/vai apakšžokļa apvidū. Samērā bieži trīszaru nerva sāpes var maskēties arī kā zobu sāpes. Nereti, līdz nonāk pie īstās diagnozes, pacientam tiek izrauti pat vairāki veseli zobi.

Trīszaru nerva sāpes var provocēt pieskāriens, runāšana, smaidīšana, ēšana, zobu tīrīšana, skūšanās, auksts gaiss, vējš. Pacienti, kuri ilgstoši slimo, pierod sargāt un saudzēt sāpošo apvidu, ierobežojot sāpīgās sejas kustības, ēšanu, smaidīšanu, pieskaršanos sejai. Nosaukto iemeslu dēļ trigemināla neiralģija ir invaliditāti izraisoša slimība, jo vienkāršas ikdienas aktivitātes pacientam sagādā mokošas sāpes. Nereti sāpju dēļ slimnieks zaudē arī darbspējas. Šī slimība biežāk skar sievietes, un parasti tā sāk izpausties 40–50 gadu vecumā, taču mēdz būt arī jaunāki pacienti.

 Kas izraisa trigeminālu neiralgiju

Bieži par iemeslu trīszaru nerva sāpēm tiek minēta nerva apsaldēšana, tā sapūšana  aukstā laikā, staigājot bez cepures. Taču tie ir mīti. Auksts laiks un vējš, protams, var būt provocējošie faktori, kas slimības izpausmes paasina, bet to nevar dēvēt par iemeslu. Līdz pat 80–90% gadījumu trigeminālas neiralģijas iemesls ir trīszaru nerva nospiedums ar blakus esošo asinsvadu – to dēvē par neirovaskulāro konfliktu.

Netālu no trīszaru nerva atiešanas vietas pie smadzeņu stumbra atrodas asinsvadi – gan artērija, gan vēnas. Ja kāds no asinsvadiem, bet reizēm arī vairāki asinsvadi, trīszaru nervu nospiež, veidojas nerva trauma, kuras izpausmes ir  šaujošas, elektriskai strāvai līdzīgas sejas sāpes.

Retāk līdzīgus simptomus var izraisīt, piemēram, audzēja radīts trīszaru nerva nospiedums, multiplā skleroze, kas rada nerva bojājumu, vai zobu problēmas.

 Kā noteikt diagnozi

Viens no diagnozes kritērijiem ir pacienta sūdzības. Tas nozīmē, ka aizdomas par šo slimību ārsts var izteikt jau pēc pacienta izjautāšanas. Bet, lai apstiprinātu diagnozi, nepieciešams veikt specifisku magnētiskās rezonanses izmeklējumu galvas smadzenēm, kurā var redzēt trīszaru nervu un apkārt esošos asinsvadus, kā arī iespējams konstatēt, vai tuvumā esošais asinsvads nospiež nervu. Diagnozi var noteikt, ja pacientam ir gan sūdzības, gan atbilstīgi redzams konflikts starp nervu un asinsvadu magnētiskās rezonanses izmeklējumā.

Var būt arī gadījumi, kad nerva nospiedumu ar asinsvadu magnētiskās rezonanses izmeklējumā neredz, bet sāpes ir tipiskas trigeminālai  neiralģijai.

Arī šādos gadījumos, kad medikamentozas ārstēšanas iespējas  tomēr nelīdz, pacientam piedāvā veikt operāciju. Tās laikā parasti atklājas, ka nervs tomēr ir nospiests, iespējams, ar neliela izmēra vēnu vai artēriju, kuru magnētiskās rezonanses izmeklējumā nevar pamanīt, vai arī ap nervu ir radušies rētaudi, kas to nospiež, izraisot neciešamās sāpes.

Reizēm citu iemeslu dēļ veikts magnētiskās rezonanses izmeklējums parāda, ka konflikts starp nervu un asinsvadu pastāv, taču, pacientam tas neizraisa sūdzības, trīszaru nerva neiralģijas nav. Šajos gadījumos nav jāuztraucas, tā uzskatāma par normālu anatomisku īpatnību. Iespējams, nerva nospiedums nav tik ievērojams, lai izpaustos ar sāpēm.

 Vispirms – medikamentoza terapija

Pirmā ārstēšanas izvēle ir medikamentoza terapija. To parasti uzsāk ar karbamazepīnu vai okskarbamazepīnu. Vairums pacientu šos medikamentus lieto ilgstoši, pat gadiem ilgi, bet daļa – tikai  periodiski, slimības paasinājuma periodos. Taču,  slimībai progresējot, zāles jālieto arvien vairāk, terapijai tiek pievienoti papildu medikamenti, noteiktas palielinātas medikamentu devas, bet tas savukārt izraisa blakusparādības un nodara kaitējumu gan aknām, gan nierēm. Medikamentu lietošana gan var palīdzēt mazināt sāpes, taču neatrisina problēmu, jo medikamenti nevar atbīdīt asinsvadu prom no nerva.

Pacientiem, kurus ilgstoši moka neciešamas sāpes un kuriem medikamentoza terapija ir kļuvusi neefektīva, vai arī  medikamenti rada nopietnas blakusparādības, var palīdzēt ķirurģiska ārstēšana.

 Ja zāles nelīdz

Neiroķirurģiska operācija trīszaru nerva sāpju gadījumā nozīmē, ka tiek atrisināts konflikts starp nervu un asinsvadu, kas to nospiež. Mūsdienās operāciju var veikt maksimāli saudzīgi. Operācija notiek vispārējā narkozē. Tiek veikts neliels ādas grieziens aiz auss tajā sejas pusē, kurā ir sāpes. Lai piekļūtu problēmvietai, tiek izzāģēts neliels kaula fragments. Slēdzot operācijas pieeju, kaula fragments lielākoties tiek atlikts atpakaļ. Operāciju izdara mikroskopa kontrolē, lielā palielinājumā, un, lietojot mikroķirurģiskus instrumentus, asinsvadu nodala un atbīda no trīszaru nerva. Starp šīm struktūrām ieliek medicīniskā teflona plātnīti, tādējādi panākot, ka turpmāk nervs ar asinsvadu nesaskarsies.

Pacients pamostoties pēc operācijas uzreiz jūt efektu – sāpju izzušanu. Lielākoties nākamajā dienā pēc operācijas pacients var doties mājās.

Operācijas efektivitāte pacientiem ar klasisku nerva un asinsvada konfliktu ir ļoti augsta  – 90 līdz 95% un noturīga – saglabājas gadiem ilgi. Līdz pat 72% pacientu sāpes 5–8 gadu laikā neatjaunojas. Pēc operācijas pilnībā var pārtraukt lietot medikamentus.  

Retos gadījumos, kad trīszaru nerva sāpes izraisa kāda cita slimība, piemēram, multiplā skleroze, vai arī operāciju blakusslimību dēļ nav iespējams veikt, iespējams veikt invazīvu atsāpināšanu. Tas nozīmē, ka pacientam ar spaciālu adatu izdara punkciju līdz nerva dalīšanas vietai un veic ķīmisku (ar medikamentiem) vai termisku (ar karstumu) nerva ”piededzināšanu”, kas mazina sāpes. Šīs metodes efektivitāte nav tik augsta kā operācijai, saglabājas īsāku laiku, turklāt var rasties nepatīkamas blakusparādības. To izmanto īpašos gadījumos, kad citas ārstēšanas metodes nav iespējamas.

 Tipisku trīszaru nerva sāpju iemesls ir tiešs kontakts starp nervu un asinsvadu, tādēļ efektīvākais veids jeb zelta standarts šīs slimības ārstēšanai ir neiroķirurģiska operācija.

Dr.Mikijanska vizīte Liepājā 16.06.2018.

Brīvības iela 95, Liepāja
Reģistratūra: 63428796

Vairāk informācijas un pieraksts pa tālruņiem: 67799100, 20022581.

Maskavas iela 241, Rīga

https://www.facebook.com/AIWAClinic/