Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka otrajā ceturksnī vidējā bruto alga sasniedza 1362 eiro un bija par 8,3% lielāka nekā gadu iepriekš. Vidējā neto alga jeb alga pēc nodokļu nomaksas pieauga par 7,5% un nu jau ir vien trīs eiro attālumā no 1000 eiro.

Tomēr šis kāpums ir jāskata kopā ar patēriņa cenu izmaiņām. Inflācija otrajā ceturksnī pakāpās līdz 16,4%. Lai gan iedzīvotāji kopumā par darbu saņem vairāk, nopirkt par šiem eiro var mazāk. Iedzīvotāju pirktspēja aprīļa–jūnija periodā samazinājās par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Nav pārsteigums, ka iedzīvotāji ir nobažījušies par savu finanšu situāciju, it īpaši apkures sezonas gaidās. Protams, ka inflācijas ietekme uz dažādām ienākumu grupām atšķiras.

Mazāk turīgie iedzīvotāji ir spiesti ļoti būtiski mainīt savus iepirkšanās paradumus. Savukārt tie, kas var savilkt galus kopā, izskatās, vēl daudzos gadījumos nesteidzas mainīt savus paradumus, drīzāk izvēloties uzkrāt mazāk. Redzam, ka uzkrājumi aug lēnāk nekā neto algas fonds.

Paradumu maiņa un pielāgošana augošajām cenām nenotiek ātri.

Tomēr jau šobrīd redzam, iedzīvotāju tēriņi knapi tiek līdzi inflācijas sprintam, un šur tur jau pārdoto preču un pakalpojumu vienībās vērojams kritums.

Pirktspējas mazināšanās un iedzīvotāju raizes par rudens un ziemas rēķiniem palielina spiedienu uz darba devējiem palielināt darbinieku atalgojumu, lai kompensētu cenu lēcienu. Ne visi darba devēji to augošo izmaksu laikā var atļauties un ne visi to vēlēsies darīt, ņemot vērā šī brīža augsto nenoteiktību un bažas par pieprasījuma mazināšanos.

Tomēr arī tiem, kas var, pret šo spiedienu būtu jāizturas uzmanīgi un algas jāpārskata atbildīgi. Ja šobrīd pārāk dāsni un visiem tiks celtas algas, varam ievārīt vēl lielākas inflācijas ziepes.

Tas, no kā būtu jāizvairās, ir algu-cenu spirāles veidošanās. Ja uzņēmums spēj pārnest izmaksu kāpumu uz pircēju, tad tas visbiežāk varēs atļauties paaugstināt darbinieku atalgojumu.

Tomēr, ja darbinieku ražīgums nebūs audzis, tad augstākas darbaspēka izmaksas nozīmēs, ka uzņēmums atkal palielinās cenas. Tas savukārt atkal radīs spiedienu celt algas un tā uz priekšu, līdz atdursimies pārkarsušā ekonomikā un daudz dziļākā krīzē nekā šobrīd gaidāms.

Šādu spirāli jau redzējām pirms 2008.–2009. gada krīzes. Tāpēc svarīgi, ka darba devēji algas paaugstina galvenokārt jau izvērtējot darba rezultātus.

Augstās inflācijas apstākļos atbildīgi būtu parūpēties arī par mazāk atalgotajiem darbiniekiem, kuriem inflācijas nasta ir grūtāk panesama.

Agnese Buceniece, “Swedbank” galvenā ekonomista pienākumu izpildītāja Latvijā