Intervija ar VUGD Kurzemes reģiona pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas priekšnieci Agnesi Finku.

– Kāpēc tik traģisks gada sākums, kādi tam ir iemesli?

– Pagājušajā gadā pa visu janvāri Latvijā kopumā četri ugunsgrēkos bojā gājušie, kas ir daudz mazāk.

Tomēr ugunsgrēku izcelšanās iemesli ir pārsvarā nemainīgi.

Joprojām visbiežāk ugunsgrēki izceļas neuzmanīgas rīcības ar uguni dēļ, seko elektroierīču izraisītie un ar apkures iekārtām saistītas aizdegšanās.

– Tas nozīmē, ka iedzīvotāji nepietiekami rūpējas par ugunsdrošību?

– Ietekmēt nelikumīgu rīcību ar uguni nevaram, sagatavojot kādus papildu noteikumus, cilvēkiem pašiem ir jābūt uzmanīgiem.

Apkures sezonā palielinās sildierīču izmantošana, uz tām tiek žāvētas drēbes, ko nedrīkst darīt. Tāpat ir svētku laiks, kad eglītēs dedzināta atklāta uguns. Tam visam būtu jāpievērš uzmanība un jācenšas rīkoties tā, lai viss būtu drošāk.

Atstājot mājas, jāizslēdz visas elektroierīces, nevajag atstāt krāsnis kuroties un vispār nepārkurināt krāsnis.

Ir vairākas lietas, par kurām var parūpēties preventīvi pirms apkures sezonas, – par dūmvada un krāsns pārbaudi un tīrīšanu.

Katru gadu VUGD saņem vairāk nekā 500 izsaukumu uz dūmvadā degošiem sodrējiem.

Noteikti arī pašlaik to var darīt.

Privātmāju iedzīvotāji dūmvadus un apkures iekārtas var tīrīt paši, tomēr VUGD iesaka vērsties pie pieredzējušiem speciālistiem.

Laiks kļūst tikai aukstāks, apkures sezona ir pilnā sparā, tāpēc aicinām novērst ugunsnelaimi.

– Bojāgājušie un cietušie cilvēki tomēr ir bijuši mājās. Kāpēc viņi laikus nepamanīja ugunsnelaimi?

– Katrā no šiem notikumiem cenšamies noskaidrot, vai mājoklis bija aprīkots ar ugunsgrēka detektoru. Dati rāda, ka tikai katrā piektajā mājoklī, kur izcēlies ugunsgrēks, ir bijis dūmu detektors.

Lielākās ugunsnelaimes ar vistrakākajām sekām notiek naktīs, kad cilvēki ir aizmiguši.

Miegā mums acis ir ciet, kā arī nedarbojas oža. Vienīgais, kas mūs var pamodināt un informēt, ka kaut kas noticis, ir autonomā ugunsgrēka detektora skaļais signāls.

Ja detektoru nav, cilvēks tā arī vairs nepamostas.

Iesakām izvietot detektorus ne tikai pēc noteikumiem – viens uz katru mājokli vai katrā stāvā, bet visās guļamistabās un dzīvojamās istabās. Tas neprasa lielus ieguldījumus, bet būs glābējs naktī.

Uzziņai

Noteikumi ugunsdrošībai mājoklī

• Lai krāsns netiktu pārkurināta, labāk to nedaudz iekurināt vairākas reizes dienā.
• Kurinot ar malku, svarīgi pārliecināties, ka pagales nepārsniedz kurtuves izmērus.
• Kurināmajam un citiem degtspējīgiem materiāliem jāatrodas vismaz 1,2 metru attālumā no kurtuves atveres, bet krāsns priekšai jābūt brīvai no lietām, kas var aizdegties.
• Uz apkures iekārtu virsmām nedrīkst žāvēt apģērbu vai apavus.
• Neapklāt sildierīces, neizmantot tās apģērba žāvēšanai, kā arī nelietot bojātas elektroierīces, pagarinātājus un kontaktligzdas pat tad, ja bojājumi šķiet nenozīmīgi.
• Dūmu detektors regulāri jāpārbauda un jāmaina tā baterijas.

Avots: VUGD

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.