Biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” ir sagatavojusi izvērtējumu, cik daudzi no gala ziņojumā minētajiem uzdevumiem 10 gadu laikā ir izpildīti.

Eksperti secinājuši: lai gan tiesiskais regulējums būvniecības jomā ir būtiski mainīts, izmaiņas veiktas bez kopēja redzējuma par būvniecības procesu.

Nav mērķtiecīgi identificētas problēmas un meklēti labākie risinājumi.

Izpēte rāda, ka būvniecības tiesiskais regulējums ir būtiski mainīts, piemēram, Būvniecības likums, kas tika pieņemts uzreiz pēc tam, kad notika traģēdija, kurā bojā gāja 54 cilvēki, kopš tā spēkā stāšanās (01.10.2014.) ir grozīts 20 reižu.

Ministru kabineta “Vispārīgie būvnoteikumi” ir grozīti 10 reizes, mainīts valsts un pašvaldības uzraugošo institūciju pienākumu apjoms, nostiprināta dalītā atbildība starp visiem iesaistītajiem būvspeciālistiem, atvieglotas procedūras būvdarbu veikšanai. Tātad ir veikti uzlabojumi, un procedūras ir pilnveidotas.

Taču vai šīs daudzskaitlīgās izmaiņas sekmē drošu būvniecību? To grūti pateikt, jo

izmaiņu pamatā nav būvniecības jomas padziļināta izvērtējuma jeb dokumenta, kurā vienkopus būtu apzināti visi riski un meklēti labākie risinājumi.

Arī būvniecības jomas ekspertu teiktais fokusgrupās un intervijās liecina, ka nav pārliecības par to, kādas ir šo izmaiņu sekas: vai pēdējos gados samazinātās administratīvās prasības un procedūras ir vai nav vedušas pie lielākiem nekvalitatīvas un nedrošas būvniecības riskiem.

Tiesiskā regulējuma izstrādē plašākas sabiedrības pārstāvji nav piedalījušies; nereti normatīvais regulējums tiek izskatīts Latvijas Būvniecības padomē – konsultatīvajā institūcijā, kurā nav neviena nevalstiskā organizācija, kura pārstāv plašākas sabiedrības intereses.

Analizējot tiesību aktus un to anotācijas, redzams, ka būvniecības normatīvo aktu izstrādes procesā nav notikusi diskusija ar plašāku sabiedrību un dažādu (ne tikai būvniecības!) jomu ekspertiem, kā sabalansēt vajadzību būvēt ātri un vienkārši, ar citām sabiedriski nozīmīgām vajadzībām (piemēram, veidot pieejamu vidi, sabiedrības tiesībām efektīvi iebilst pret nelikumīgu būvniecību u.tml.).

Ekonomikas ministrija apliecināja, ka problēmas un iespējamie risinājumi būvniecības jomā tiek pārrunāti Latvijas Būvniecības padomē. Taču tajā ir pārstāvēta tikai būvniecības industrija,

tajā nav nevienas sabiedriskā labuma nevalstiskās organizācijas.

Lai tiesiskais regulējums būtu kvalitatīvs un tajā būtu sabalansētas visu pušu intereses, ir jāiesaista plašāka sabiedrība (arī būvvaldes), taču pastāvošā kārtība tiesību aktu izstrādē vairāk liecina, ka būvniecības tiesiskais regulējums labi reaģē uz nozares vajadzībām un vēlmēm, bet nemeklē labākos risinājumus situācijās, kad vēlme būvēt ātri un vienkārši saduras ar citām sabiedriski svarīgām vajadzībām.

No 12 uzdevumiem, kuri bija ietverti gala ziņojumā un attiecās uz būvniecības jomu, tikai trīs ir izpildīti, viens nav izpildīts, bet pārējie – par spīti tam, ka kopš Zolitūdes traģēdijas pagājuši jau 10 gadi, joprojām ir izpildīti tikai daļēji.

Agnese Frīdenberga, domnīcas ”Providus” vadošā pētniece