Svētdiena, 19. maijs Sibilla, Teika, Lita
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Agnese Krētaine: Arī lietaino un auksto rudeni jāmācās iemīlēt

Agnese Krētaine: Arī lietaino un auksto rudeni jāmācās iemīlēt
25.09.2012 11:26

Atslēgvārdi

Pēc vasaras mūsu organismā būtu jābūt pietiekamā daudzumā gan vitamīniem, gan minerālvielām, tādēļ vīrusiem nevajadzētu lipt klāt. Tiem parasti patīk novājināts un stresains organisms. Ja nu tomēr esat saaukstējies vai kā savādāk jūtaties nevesels, iespējams, vasarā neesat kārtīgi atpūties, izbaudījis gan sauli, gan jūru, gan visu to, ko mums piedāvā vasara.

Vai arī, visticamāk, vēl neesat atgriezies no vasaras un pārorientējis organismu uz rudens režīmu. Šeit liela nozīme ir dzīvotpriekam, kas arī palīdz mums saskatīt skaisto un jauko jebkurā gada laikā. Var jau būt – dabā paliek tumšāks, un līdz ar to cilvēku prātos iezogas kāda drūmāka doma vai paliek nomāktāks garastāvoklis. Tomēr mūsu platuma grādos dabā norisinās tā, ka četri gadalaiki seko cits citam, nesot līdzi tikai sev raksturīgo. Šobrīd ir rudens, kurš nāk ar vējiem, lietu, brīnumainām lapu krāsām, ābolu ražu utt. – ja to pieņem kā šim gadalaikam raksturīgo, saskata tā skaistumu, tad ar cilvēka veselību viss būs kārtībā.

Ja runājam par cilvēka veselības uzturēšanu vai kādiem citiem “knifiņiem”, tad, manuprāt, par maz tiek novērtēta tāda vienkārša lieta, kā noteikts dienas režīms. Sev ļoti svarīgi ir atrast savu iekšējo ritmu – normālā laikā iet gulēt, normālā laikā celties, darba laikā atvēlēt sev mazas pauzes, vismaz divas stundas pavadīt svaigā gaisā utt. – kas nu kuram ir būtisks. Organisma darba spējām svaigs gaiss ir ļoti nepieciešams – gan smadzeņu darbības rosināšanai, gan muskuļu darbam, gan dažādiem vielmaiņas procesiem, kas mūsos notiek ik brīdi.

Lai morāli nobriestu darba dienai, celieties, piemēram, 15 minūtes ātrāk, kuru laikā mierīgi padzeriet kafiju vai tēju un sagatavojieties dienai. Pacentieties beigt savus dienas galvenos darbus līdz pulksten sešiem vakarā, – pēc tam veltiet laiku tam, kas priecē jūsu sirdi un dvēseli. Arī pati esmu pārliecinājusies, ka garā darba diena nedod tos augļus, kurus gribētos sagaidīt. Čiks vien sanāk…

Tīri emocionāli drūmā laikā iesaku sev neradīt lieku stresu. Samaziniet informācijas gūzmu, kas no visām pusēm gāžas virsū. Izklausās sarežģīti, bet patiesībā viss ir ļoti vienkārši. Nedariet to, kas izsauc dusmas vai spriedzi. Ja televīzijas pārraide rada nejaukas emocijas un iekšējos strīdus – tā, ka pēc tam visu laiku par to jādomā – vienkārši neskatieties to. Tas nenozīmē, ka jāatsakās no televīzijas uz visiem laikiem – vienkārši šajā brīdi tas jums neder. Ja jūtat spriedzi – pamainiet kaut ko savā apģērbā. Izvēlieties vienkāršas, bet gaišas krāsas – zaļo, dzelteno, aveņkrāsas, nevelciet apģērbu ar izteiktiem rakstiem vai ornamentiem. Ja stresojat – ēdiet pazīstamas un vienkāršas lietas, tādas, kurās nav daudz komponentu. Kaut ko tādu, kas jums ir garšojis bērnībā – tas sniegs drošības sajūtu un sirdsmieru. Viss noslēpums ir tajā, ka pārāk daudz nepazīstamas un daudzveidīgas informācijas no ārpuses (skaņa, krāsa, pārtika utt.) mūsu organismam liek strādāt ar paaugstinātu intensitāti. Kādu laiku viss ir labi, bet tad notiek kaut kas it kā maznozīmīgs un sākas ķēdes reakcija – parasti – slimošanas. Dzīvojiet vienkāršāk!

Rudenī parasti ir piedāvājumi mācīties, dejot, vingrot utt., īsāk sakot, – dažādot savu dzīvi. Izmantojiet to! Manuprāt, stunda, ko esi pavadījis labā kompānijā un mājīgā atmosfērā, ir daudz vērtīgāka, nekā darot to, ko it kā vajadzētu darīt. Pati cenšos darīt tādas lietas, kas man ir sirdij tuvas, un laiku pa laikam iemācīties kaut ko jaunu. Bēda ir tad, ja to darāmo lietu sāk palikt par daudz – tātad dažkārt jāmācās izvēlēties, kas šajā dzīves posmā ir svarīgāks – dejot, tamborēt vai konservēt. Kaut gan esmu “vasaras cilvēks”, šobrīd mācos iemīlēt rudeni, kaut gan tas visiem spēkiem turēs pret un rāda savu aukstāko un slapjāko pusi…

Vēl viena piebilde – sakiet viens otram labus vārdus! Un, darot otram labu, arī pats iekšēji jutīsieties vienkārši labi.

Agnese Krētaine,
fizioterapeite

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz