Man jautāja, kāds ir mans viedoklis par Liepājas pretendēšanu uz Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusu 2014. gadā, vai ko tādu vajag vai tā ir lieka naudas tērēšana?

Sāku domāt, vai šis fakts man sniegtu morālu gandarījumu vai arī kādu taustāmu labumu. Ierunājās latvietes saimnieciskuma un pašlabuma gēns. Tas, ka Liepāja ir vislabākā, tāpat ir skaidrs. Tik daudz mūzikas, mākslas, teātra spēles un citi ziediņi. Liepāja kā Eiropas Kultūras galvaspilsēta – kāpēc gan ne? Bet, kas tam lācītim, kura vārds ir “kultūras galvaspilsēta”, īsti ir puncī? Varbūt tikai kažociņš glīts, pievilcīgs un iekārojams? Vai ir plāns, ko ar to darīt, kā valkāt?

Tie, kas interesējas par šo tēmu, zina, ka viedokļi ir dažādi un pat pretēji, ne tikai sabiedrības mērogā, bet arī kultūras jomā strādājošo vidū.

Nedomāju, ka no finansiālā muklāja iespējams tikt ārā vien ar Repšes kunga “dievpalīgu”. Tomēr tas nevar kalpot par iemeslu kultūras jomu guldināt zem braucoša vilciena. Vai visas “labās” lietas, kuras likvidētas, taupot līdzekļus, tiešām bija tik labas un neaizvietojamas? Saprotu, ka arī kultūrā ir vajadzīgi dažādas kvalitātes izstrādājumi un galu galā – kas maksā, tas pasūta mūziku. Naudas grūtības ir apturējušas arī visai šaubīgus un strīdīgus projektus, kurus šai reizē negodāšu, saucot vārdos. Reizēm liekas, labi vien ir, ka nevienam netika. Ne pašam, ne “Sašam”. Laika distance liks apdomāt, paplānot un ieviest loģiskas korekcijas.

Lokālpatriotisma vadīta, domājams, tāpat kā citi liepājnieki, esmu balsojusi par Liepāju speciāli izveidotajā interneta vietnē, novārtā atstājot Cēsis un Rīgu. Vismaz svētdienas rītā Liepāja joprojām vadībā. Tas pierāda, ka nav absolūta vienaldzība. Kultūras un izklaides jomā tiek darīts un padarīts ļoti daudz, cilvēki diendienā plāno un strādā. Ir lietas, ko var paveikt bez milzu finansiālā seguma, bet vieglākais ceļš ir smilkstēt dižķibeles saēstā prāta pavadā.

Nav šaubu, ka darboties vajag, katram savu kažoka stūri spodrināt un sadarboties savā starpā.
Manā saprašanā Liepāja ir un būs GALVAS pilsēta. Tik vien kā jāiekustina arī pārējais rumpis.

Agnese Matisone,
dažādu procesu vērotāja