Pieņemu, ka Starptautiskā sieviešu diena lielai sabiedrības daļai asociējas ar Padomijas laiku. Tomēr jau izsenis šajā dienā īpaši tiek godātas sievietes. Pieminēšu dažus faktus kā, piemēram, 18.gadsimta beigās izglītotas sievietes un arī vīrieši pieprasīja vienlīdzīgas iespējas sievietēm sociālajā telpā.

Kaut vai tiesības piedalīties vēlēšanās. 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā sievietes veica masveida protesta mītiņus, lai iestātos pret zemajām algām, par to, ka tas nav normāli, ka mazi bērni ir spiesti strādāt. Jau Senajā Romā tika atvēlēta īpaša diena sievietēm – to svinēja brīvē dzimušas un precētas sievietes. Vēstures avotos minēts, ka vismaz šajā dienā viņas no vīriem saņēma mīlestību, īpašu uzmanību un dāvanas. Šajā dienā godināta dieviete Vesta, kas sargājusi ģimenes pavardu.

Kā zināms, sieviete sevī iemieso dzīvību. Seno grieķu mītos sievišķais spēks rada sev vīrišķo partneri, lai tas ņemtu virsroku pār viņu. Tomēr cīņa par varu un noteikšanu nav rimusies ne uz mirkli. Sieviete kā māte, kā meita, kā mīļotā, kā nevainības mīts. Sieviete – ragana, burve un iedvesmotāja.

Veicot neformālas sarunas ar stiprā dzimuma pārstāvjiem, man radās niecīga nojausma, kas vīrietim ir sieviete, ko vīrietis sievietē cer atrast, ja vien te var runāt par meklēšanu. Interesanti, kāda kombinācija vīrietim šķiet vispatīkamākā un pieņemamākā: sieviete–meita, sieviete–māte, sieviete–sieva/saimniece, sieviete–mīļākā? Lielākoties vīriešu atbildēs bija jaušamas lielākas vai mazākas bailes no sievietes vērtējuma. Būtībā –sevis pašvērtējuma. Jaunākais aptaujas dalībnieks sacīja: “Sieviete ir augstākais punkts vīrieša dzīvē.” Tas sniedz laimīgas perspektīvas sajūtu. Jāsaka, cik vīriešu, tik viedokļu, bet, pirmām kārtām, sieviete tomēr tiek uztverta kā māte, dzīvības devēja, sieviešu sieviete. Vēlamā sievietes loma aptaujāto vīriešu dzīvēs ir sieviete–mīļākā, kas neizslēdz arī labākā drauga, līdzvērtīga partnera un sarunbiedra pozīciju. Sieviete – mūžīgais jautājums bez atbildes, jo atbilde, kā tāda vispār neeksistē. Pavīdēja uzskats, ka sievietei sabiedrībā jābūt dāmai, mājās saimniecei un gultā… paši saprotat. Sieviete kā vīrieša neatņemama sastāvdaļa. Kopā ir grūti un bez – neiespējami. Ir kungi, kas vēl joprojām sievietē meklē savu otro pazaudēto daļu, mīlestību, kaisli, bet arī papildinājumu sev.

Teorētiski un arī praktiski sieviete–māte izaudzina vīrieti–dēlu, kas pēc tam kļūst par vīru un mīļoto sievietei–sievai–mīļotai. Gan Māte, gan Tēvs ir divi lielumi bērna dzīvē. Divu planētu līdzās un pretī pastāvēšana. Ignorējot Saules sistēmas likumības, gribas cerēt, ka planētu sadursmes rezultātā rodas jaunas planētas. Cerams, ka vairumā gadījumu, konflikti un meklējumi pierimst, kad izplatījumā dzimst jauna planēta. Jo tas ir brīnums.

Kā es personīgi uztveru šo svētku dienu? Jau bērnībā novēroju, ka šajā dienā pieaugušie staigā pāris centimetrus virs zemes. Vīrieši, mulsi un šķelmīgi smaidot, lutina daiļo dzimumu ar sārtām tulpēm vai neļķēm. Sievietes koķeti ķiķina un sarkst. Ir patīkami saņemt ziedus, bet vīriešiem to nevajadzētu uztvert kā obligātu pasākumu. Tveriet mirkļus!

Agnese Matisone,
dažādu procesu vērotāja