Par koksa ražotnes būvniecību Liepājā iedzīvotājiem ir krasi atšķirīgi viedokļi. Vieni priecājas, ka būs jaunas darbavietas, citi satraucas par savu veselību un apkārtējās vides tīrību. Dzirdami pat komentāri, ka dažs Liepāju pametīšot un došoties uz laukiem. Pagaidām, neesmu manījusi tendenci, ka cilvēki nāktu dzīvot uz laukiem. Vismaz Gaviezē, kas atrodas Grobiņas novadā.

Kaut gan manā kāpņu telpā vien divas ģimenes remontē dzīvokļus un līdz nākošai ziemai plāno tajos ievākties. Viena ģimene ir no Grobiņas, otra no Liepājas. Zinu, ka iemesls ir pilsētas dzīves dārdzība.

Man patīk dzīvošana laukos, īsti pilsētā nekad neesmu dzīvojusi. Nāku no Grobiņas pagasta, kur tikai skola bija pilsētā, bet pārejā dzīvošana – laukos. Mums tur bija tāda kā sava pasaulīte. Divas daudzdzīvokļu mājas ar ļoti plašu rotaļu laukumu – basketbola laukums, volejbola laukums, liels karuselis, dažāda veida šūpoles, smilšu kaste un citas ekstras. Plus mums bija kūtiņa, kur turējām gotiņu, cūciņu un vistiņas, un, protams, dārzs ar pašu audzētiem dārzeņiem, ogām un augļiem. No bērnības zinu, kas ir darbs un zinu arī, kas ir forša bērnība kopā ar daudz bērniem. Mēs tajā miestiņā, ko sauc par Ārēm, bijām daudz bērnu un dažādās vecuma grupās. Kopā mācījāmies, kopā pavadījām ārpusskolas laiku.

Esmu domājusi par dzīvošanu gan Liepājā, gan Grobiņā. Bet mani attur lielās apkures izmaksas un dzīvokļu cenas. Mani nevilina pilsēta kā tāda. Dzīve tur būtu nedaudz vienkāršāka no tāda viedokļa, ka visu pilsētu no viena gala līdz otram var izstaigāt kājām. Izpaliktu transporta izmaksas gan uz darbu, gan veikalu, gan bērniem ārpus skolu nodarbībām.

Tieši dēļ meitas esmu domājusi par dzīvi pilsētā, jo tur meitai būtu vairāk iespēju doties uz dažādām ārpusskolas nodarbībām. Bet tā kā abiem ar vīru ir autovadītāju apliecības, tad domājams, ka mums nebūs problēmas bērnu izvadāt uz visiem pulciņiem, kuri mums te laukos netiek piedāvāti. Galu galā es pati katru dienu braucu uz darbu pilsētā, līdz ar to izvadāšu arī bērnus.

Protams, arī svaigais gaiss un relatīvi tīrāka vide bija viens no faktoriem kāpēc dzīvojam laukos. Ļoti liels pluss dzīvošanai laukos ir alternatīvā apkure. Mums ir pašiem sava centrālā apkure ar apkures katlu. Tā kā pašiem īpašumā ir arī mežs, tad malku sagādājam ne tikai sev, bet arī pāris kaimiņiem. Kurinām visu cauru gadu, kad ir tāda vēlme vai vajadzība.

Gavieze ir ļoti izdevīga vieta dzīvošanai laukos un strādāšanai pilsētā. Ar automašīnu līdz darbam braucu 20 minūtes, savukārt ar autobusu 35 minūtes. Ar autobusu ir iespējams izbraukāt, bet ērtāk un lētāk ir braukt vairākiem ar vienu automašīnu un kopā liet degvielu. Tā daru arī es. Mēs esam trīs sievietes, kurām darbs ir Liepājā. Nebrauksim tak katra ar savu automašīnu! Tā nu mēs braucam kopā un degvielas izdevumus dalām uz trīs.

Maksājumi vairs nav tādi kā agrāk. Aptuveni pirms četriem gadiem darbā kolēģiem lielījos, ka man komunālie maksājumi par divistabu dzīvokli ir tikai septiņi lati. Bet nu tie ir jau pat 25 lati mēnesī. Komunālajos pakalpojumos ietilpst apsaimniekošana, aukstais ūdens, kanalizācija un atkritumi. Manuprāt, laukiem šī summa ir pietiekoši liela. Mēs ietaupām tikai uz apkures izmaksām.

Dzīve Gaviezē ir harmoniska. Mums ir pašiem savs privātais divistabu dzīvoklītis, kuru nopirkām par smieklīgu samaksu. Man kā jaunai, aktīvai sievietei šeit ir kur izpausties. No darba un ģimenes brīvajā laikā dziedu ansamblī, eju uz aerobiku, darbojos amatieru teātra trupā. Dejas mīļiem šeit ir iespēja arī darboties tautas deju kolektīvā. Pagaidām mums vēl ir pašiem sava skola līdz 9.klasei un rotaļu grupa, kas pilda bērnudārza funkcijas. Mums ir kultūras nams, atmiņu krātuvīte un veikals. Vietējo veikalu gan izmantoju ļoti reti.

Aiz loga man ir dīķis, kur jau sāk kurkstēt vardes un turpina to darīt gandrīz visu vasaru. Visu nakti vardītes mums dzied miega dziesmiņas. Vasarās no rīta mostamies ar lakstīgalu pogošanu aiz loga. Tā teikt – lauku burvība.

Agnese Medne,
gaviezniece