Produkcija, ko pārdodu, ir manis pašas veidota, pilnīgi no nulles. Tirgoju adījumus, kurus pati adu no dabīgās vilnas.

Vēl veidoju ziepes un ķermeņa kopšanas līdzekļus. Visu gatavoju no dabīgām izejvielām, bez jebkādiem konservantiem.

Sākotnēji man nebija doma tirgoties, lietas gatavoju savām vajadzībām, tikai vēlāk sāku tās pārdot, bet tas notiek sezonāli.

Par iedzīvotāju pirktspēju neko daudz nevaru pateikt, jo savus darinājumus pirmo reizi sāku tirgot tikai pērnā gada augustā.

Manuprāt, tie, kuri novērtē ieguldīto darbu, piedāvāto preci arī iegādājas. Protams, ir jūtama pircēju attieksme pret cenām.

Vienam viena un tā pati prece šķiet lēta, citam atkal dārga. Tirgotāji jau pirms preces pārdošanas izrēķina, cik maksās viņa produkcija, lai atmaksātos gan ceļa izdevumi, gan tirdzniecības vietas noma.

Manām precēm cenas nav kāpušas, jo nav mainījušās izmaksas tiem materiāliem, kurus iegādājos savu darinājumu gatavošanai. Taču, ja redzēšu, ka izdevumi neatmaksājas, arī man nāksies pārskatīt produkcijas cenas.

Tirgošanās man ir kā atpūta – tas ir veids, kā varu izrauties no mājām, no ikdienas.

Piedaloties tirdziņos, apvienoju patīkamo ar lietderīgo.

Annas dienas tirdziņā Liepājā nolēmu piedalīties tāpēc, ka mans dēls studē šajā pilsētā. Pie jums braucu, dēla mudināta.

Agnese Pirjājeva, amatniece no Ventspils novada

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.