Intervija ar Liepājas Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālistu Aigaru Štālu.

– Kāpēc iedzīvotājiem, kuri lūdza izvest sniegu no ielām, sākumā bija jāklausās ierastās atrunas, ka tas ir pārāk dārgi, ja tomēr pēc sniega vešanas izdevies iekļauties gada līguma summā?

– Iedzīvotāju sūdzības noteikti ņemam vērā, taču tās nav vienīgais kritērijs, kad pieņemam lēmumus par papildu darbu veikšanu ielu uzturēšanā. Sniega izvešana ir papildu darbs.

Regulāri veicamie darbi ir ielu kaisīšana ar pretslīdes materiālu un sniega stumšana.

Sniega izvešanas izmaksas ir nozīmīgs faktors. To iedzīvotājiem cenšamies atgādināt, jo

naudu taču labāk izmantot ielu infrastruktūras sakārtošanai un atjaunošanai, kas dod labumu ilgtermiņā, salīdzinot ar ūdens pārvadāšanu.

Tāpat rūpīgi apsveram, kurās ielās un krustojumos sniega izvešana būtu visvairāk nepieciešama un kur šim darbam būs vislielākais efekts. Vēl sekojam līdzi laikapstākļiem, kas ziemā parasti ir ļoti mainīgi.

Sniegs vairākos paņēmienos izvests no pilsētas centra šaurajām ielām un no vietām, kur tas traucēja satiksmi, piemēram, tramvaja kustību, kur sniega kaudzes ierobežoja redzamību, apgrūtināja turpmākos uzturēšanas darbus.

Tas, ka mums izdevās iekļauties ziemas uzturēšanai rezervētajā finansējumā, ir rūpīgas plānošanas rezultāts.

– Vai pāreju no ziemas uz pavasara darbiem varēja veikt agrāk un elastīgāk? Liepājniekiem traucēja laikus nenotīrītie veloceļi un ietves.

– Tikko laikapstākļi bija piemēroti, februāra beigās uzsākām saslauku savākšanu no ielu brauktuvēm, veloceļiem un tām ietvēm, kuru tīrīšana ir Komunālās pārvaldes atbildībā.

Vienlaikus strādāja Ziemas dienests, kas kaisīja ielas pret apledojumu.

Mainīgo laikapstākļu dēļ no februāra beigām un visu martu notika brauktuvju uzkopšana no izkaisītā pretslīdes materiāla jeb saslaukām.

Prioritāte gan ziemas uzturēšanai, gan pavasara tīrīšanai ir A un B klases ielas,

pa kurām jānodrošina piekļuve sabiedrībai nozīmīgiem objektiem, piemēram, skolām, pirmsskolas iestādēm, veselības aprūpes iestādēm, veikaliem utt.

Veloceļu kopgarums pilsētā pārsniedz 50 km. Šādu platību pēc ziemas iespējams notīrīt pakāpeniski, to darot atkārtoti.

Darbu veikšanu palēnina nokrišņi un gaisa temperatūras izmaiņas. No mitrām un pat apledojušām virsmām atkritumus īsā laikā nav iespējams savākt, lai gan izmantojam traktortehniku.

Iedzīvotāju vēlmes un prasības ir saprotamas, taču

arī katra dzīvokļa loga mazgāšanai pavasarī ir nepieciešams noteikts laiks un piemēroti laikapstākļi.

Un dažreiz stikla rūtis jāmazgā atkārtoti, jo pēc pirmās tīrīšanas tās nelaistās un nemirdz tā, kā gribam.

– Pilsētnieki šobrīd ļoti daudz ziņo par nesakoptām un piegružotām teritorijām. Vai šopavasar būs vairāk jāiegulda pilsētas sakopšanā?

– Komunālas pārvaldes atbildībā esošajām teritorijām, kas ir parki, skvēri, laukumi, ielas, veloceļi un noteikti ietvju posmi,

papildu resursi nebūs nepieciešami.

Pilsētā jau notiek gan ielu seguma labošana un greiderēšana, gan brauktuvju un citas ielas infrastruktūras tīrīšana pēc ziemas, gan apstādījumu kopšana un sagatavošana pavasara stādījumiem.

Uzziņai

Ziemas sezona 2025./2026. g. Liepājā

– Ielu uzturēšanas darbus ziemā veic SIA “Vizii Urban”, ar kuru noslēgts līgums uz 5 gadiem.

– Līgumcena ir 569 596,01 eiro par vienu sezonu, bet par piecām – 2 847 980,05 eiro, neskaitot PVN.

– Aizvadītajā ziemā ielu uzturēšanai faktiski iztērēti 524 605 eiro ar PVN; šajā summā ietilpst arī sniega izvešanas izmaksas 20 380 eiro.

– No pilsētas centra šaurākajām ielām sniegu izveda SIA “A-Land”, kopā izvesti 3509 kubikmetri.

– Visvairāk izpildīto darba uzdevumu bija janvārī un februārī, vismazāk – novembrī un martā.

Avots: Komunālā pārvalde