Aigars Štāls: Ja vēlamies skaistu mauriņu pavasarī, tad lapas tomēr ir jāgrābj
Dārznieki iesaka kritušās lapas novākt no jūtīgajiem dzinumiem, zāles, mūžzaļajiem augiem un zāliena, jo augi var ciest no mitro lapu puves, gaismas un gaisa trūkums rada neglītus rūsas krāsas plankumus mauriņā.
"Kurzemes Vārds"
Ja zāliena izskats nav tik svarīgs, tad lapas var negrābt, tomēr tās būtu vēlams sasmalcināt, lai labāk sadalās. Mūsu klimatiskajos apstākļos lapas par trūdvielām pārvēršas divos trīs gados, ozolu vai ošu lapas – vēl lēnāk. Vislabāk sasmalcinātās lapas kompostēt un tikai pēc tam izmantot kā barības vielām bagātu mēslojumu.
Ja lapas dobēs, zem krūmiem un kokiem atstāj nesmalcinātas, tad jārēķinās, ka vējš tās var aizpūst un tajās var pārziemot augu kaitēkļi un slimību ierosinātāji. Liepājā ziemciešu dobes mulčē ar kūdru, jo tad vēja brāzmas augsni nenoplicina un ir mazāks risks izdzīvot kaitīgām sīkbūtnēm, pret kurām pilsētās nedrīkst lietot pesticīdus.
Mums ir plašas zaļās zonas, kurās rudeņos lapas tomēr nevācam, piemēram, piejūras meža biotopā Klaipēdas ielā 138, bijušās asfalta un betona plātņu ražotnes teritorijā, arī zaļo joslu gar Piejūras slimnīcas žogu un veloceļu, tāpat lauces un mežu gar 14. novembra bulvāri negrābj un nepļauj. Tikai reizi gadā izpļauj vērtīgās bioloģiskās daudzveidības palieņu pļavas ezermalā.
Liepājas centrā un mikrorajonos zaļās teritorijas robežojas ar citu īpašnieku zemesgabaliem. Jārēķinās, ka nesavāktās lapas lido šurp un turp, tad var notikt skaidrošanās, kas par to atbildīgs. Pavasarī tik un tā lapas no apstādījumiem jānogrābj, lai augiem pietiktu skābekļa un gaismas.
Pastāvīgi vairākus gadus runāts, ka arī pilsētas parkos un skvēros varētu noteikt teritorijas, kurās lapas nevāc, tomēr konkrētu lēmumu par to nav. Būtu nepieciešama plašāka diskusija, kādas izmaiņas veikt saistošajos noteikumos par ēku un teritoriju uzturēšanu.
Pašlaik noteikts, ka zaļie atkritumi (t.sk. lapas, zari) ir jāsavāc un jānogādā atkritumu izgāztuvē.
Tas jāievēro gan pašvaldībai, gan citiem zemesgabalu īpašniekiem vai valdītājiem.
Mitras lapas ir bīstamas, ja palikušas guļam uz ceļa vai bruģa, kur tās veido slidenu segumu. Tāpēc lapas un citus atkritumus regulāri vācam no veloceļiem un ietvēm, kas ir mūsu apsaimniekošanā.
Savāktās lapas, zāli, zarus, mizas un citus zaļos atkritumus vācam ar rokām un tehniku, nogādājam atkritumu poligonā “Ķīvītes” Grobiņas pagastā. Tur šie atkritumi ir nepieciešami saimnieciskajai darbībai, no vides viedokļa tas ir pareizi.
Aigars Štāls, Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists
