Man visi senči bijuši zvejnieki. Cik zinu, tad esmu
piekrastes zvejnieks jau ceturtajā paaudzē.

Zvejnieku svētki svinēti gadu gadiem, kopš sevi atceros.
Kaut man jau virs 60, tomēr to, kā zvejnieku svētkus ļaudis atzīmēja pirmās
Latvijas brīvvalsts laikā, nemāku īsti teikt. Bet labi atceros, kā zvejnieku
svētki tika svinēti padomju laikos. Toreiz gan vectēvs, gan tēvs strādāja
”Boļševikā” uz zvejas kuģiem.

Kā no bērnības atceros, ik gadu brigādes gan no Liepājas,
gan Bernātiem un Jūrmalciema sanāca kopā, tika sveikti labākie zvejnieki,
rīkotas zaļumballes ar galdiem un mūziku. Bija darīšana divu dienu garumā.

Bet zvejnieku svētku jēga viennozīmīgi ir zvejnieku aroda
sumināšana, profesijas svētki. Tādēļ domāju, ka zvejnieku svētkus svinēja arī
senākos laikos, ne jau padomju laikos šī tradīcija iedibināta.

Un Liepāja taču vienmēr bijusi zvejnieku pilsēta. Kā
stāstīja vectēvs, Ulmaņlaikos par valsts naudu taisīja molus, lai attīstītu
piekrastes zveju, lai cilvēkiem būtu darbs un ienākumi. To visu darīja nevis
privātie, bet par valsts līdzekļiem. Vēl tagad ir vietas, kur saglabājušies
šajā laikā taisītie moli. Piemēram, Jūrmalciemā joprojām saglabājušies pāļi,
kas tika iedzīti laivu piestāšanai.

Man mūsu profesijas svētki tomēr asociējas ar zvejnieku
svētkiem, kaut padomju laikos šos svētkus sāka dēvēt par jūrnieku svētkiem.

Tā kā arī pats zvejoju, tad šos svētkus attiecinu arī uz
sevi. Šogad pa dienu vispirms pastrādāšu – Liepājā patirgošu kūpinātas
zivtiņas, palutināšu pasākuma apmeklētājus. Arī uz vietas pacepsim zivis. Bet
vakarpusē došos uz Jūrmalciemu.

Liepājā gan pievakarē uz pasākumu nedošos, jo šeit jau nav
zvejnieku svētki, te jau balle, kur jaunatnei apdullināties. Pēdējos gados
Liepājā zvejnieku jeb jūras svētki kaut kā nobāl – vairāk rīko narkomānu
festivālus, zvejnieku svētkus it kā iekļaujot to sastāvā.

Un tas ir aplam! Pāvilostā var rīkot normālus zvejnieku
svētkus, citviet – Mērsragā, Ventspilī arī. Un diezin vai tur ir vairāk
zvejnieku, nekā Liepājā. Vai nevarētu to narkomānu festivālu rīkot kādu nedēļu
pēc vai pirms zvejnieku svētkiem?

Iepriekšējā gadā, kad zvejnieku svētku pasākumi jau
norisinājās šī festivāla ietvaros Kūrmājas prospekta galā, pavisam slikti nebija.
Mūzika bija laba, vien pievakarē visiem bija jāiet mājās vai arī jāpērk dārgās
festivāla biļetes. Nu tas gan ir muļķīgi!

Varēja, kā agrāk, rīkot zvejnieku svētkus ostas promenādē!
Tur pietika vietas gan padejošanai, gan citām aktivitātēm. Tāpat nebija slikti,
kad, kā pirms vairākiem gadiem, zvejnieku svētki tika rīkoti Jūras ielā
iepretim spīķerim. Balle bija līdz rīta gaismai. Pasākums bija ļoti labi
atbalstīts un apmeklēts. Tad bija jūtams, ka ir zvejnieku svētki.

Manuprāt, zvejnieku svētki nav svētki jauniešiem, tos vēlas
apmeklēt arī nobriedušāki ļaudis, kam tieša saistība ar jūru un zvejniecību.

Jauniešiem citas intereses un gaume. Pasarg, Dievs, neesmu
pret to, ka tiek rīkoti pasākumi jauniešiem! Arī viņiem nepieciešamas izklaides.
Tikai skumji, kā dažs labs šajos pasākumos izklaidējas. Piemēram, pāris dienas
pēc festivāla taujā: kurā virzienā stacija un vai festivāls jau noticis, vai
vēl tikai būs…

Vēlreiz atkārtošu, ka neesmu pret jauniešiem, taču domāju,
ka šādi pasākumi būtu jārīko nevis pilsētā, bet gan nomaļākā vietā. Pirms
vairākiem gadiem man iegadījās Saldus pusē nokļūt kāda šim festivālam līdzīga
pasākuma teritorijā absolūti nomaļā vietā. Pat žoga nebija, vien policijas
patruļas.

Lūk, šāda vieta ir līdzīgiem festivāliem piemērota! Un
manuprāt, Liepājas pusē taču arī var atrast nomaļākas vietas, ko
nepieciešamības gadījumā norobežot un kur rīkot šādus festivālus. Labs piemērs
bija pirms vairākiem gadiem Pērkonē notikušais komponista Raimonda Paula
pasākums.

Zinu, zinu, tūdaļ teiks, ka esmu vecmodīgs un neko no
jaunākās modes nesaprotu… Var jau būt. Taču arī nobriedušiem ļaudīm reizēm
gribas kādu pasākumu. Bet diemžēl Liepājā zvejnieku svētki vairs nav
pieaugušajiem piemēroti.