Lēmums par Grobiņas izglītības iestāžu reorganizāciju, manuprāt, nav sasteigts. Ja tas nebūtu aktualizēts, nebūtu šā brīža diskusiju. Ir pusotrs gads laika, lai pieņemtu labāko variantu, sagatavotos savlaicīgi citam mācību gadam.

Jautājums par skolu reorganizāciju bija jāskata, jo saņēmu vidusskolas 9.klašu absolventu vecāku vēstuli, kurā izteikta vēlme pēc skaidrības, lai viņi varētu rēķināties, kur turpmāk vidējo izglītību būs iespējams iegūt viņu bērniem.

Vieni vēlas zīmolu jeb formu, kas šajā gadījumā ir vārds “ģimnāzija”, bet citi – labas zināšanas jeb saturu. Zinu, ka daudzi nenāk šeit mācīties, jo atbaida vārds “ģimnāzija”. Piemēram, iepriekšējā gadā uz ģimnāziju nav atnācis mācīties neviens bērns no Bārtas, Gaviezes un Kapsēdes. Tas ir citu ļaužu interesēs, esam spiesti respektēt vairākumu, ko sastāda apkārtējie novadi. Turklāt apstākļos, kad bērni iet mazumā, reorganizācija ir nepieciešama.

Vai tiešām šis ģimnāzijas vārds ir tik svarīgs? Man liekas, ka svarīgāk ir tas, ko varam bērniem iemācīt, kā arī labas atzīmes un labi skolotāji. Uzskatu, ka ģimnāzijas izveide bija kļūda. Tā bija ilūzija, ka visi bērni nāks pie mums. Lai viņus pievilinātu, bija jāstrādā pie mārketinga, nevis jāiedomājas, ka viss ir forši. Nedrīkstējām norobežoties, neskatīties, kas mums ir apkārt. Ar ģimnāzijas vadību ir plānota diskusija, un ceru, ka ar saviem argumentiem spēšu viņus pārliecināt par to, kādai formai jābūt, lai bērni pie mums nāktu. Gribu viņus apsveikt ar teicami izveidoto komandu, taču nevaru neņemt vērā citu cilvēku viedokļus.

Domāju, ka jāstrādā trīs attīstības virzienos. Pirmkārt, jānodrošina iespēju vidējo izglītību iegūt ikvienam, kurš to vēlēsies. Otrkārt, ieviest amatapmācību, kas sagatavotu dzīvei tos bērnus, kuri izlems pēc vidusskolas neturpināt mācības, apmierinoties ar iegūtajām prasmēm. Treškārt, jādomā kā tikt pie valsts ģimnāzijas statusa, ja mums ir izcilāki, spējīgāki skolēni. Lai to panāktu, visiem būs jāstrādā nopietnāk kā līdz šim.

Aivars Priedols,
Grobiņas novada domes priekšsēdētājs