Esam gatavi Latvijas IV olimpiādē “izplosīties”. Gribam pierādīt un parādīt, ka varam! Jāizdod sakrājušās mazās dusmiņas par piedzīvotajām neveiksmēm līdzšinējos startos. Šogad kaut kā neiet, lai arī viss tiek izdarīts, cik vien maksimāli varēts. Vienmēr kaut kas nedaudz pietrūkst. Un liekas, – ka tikai veiksme, jo viss pārējais ir.

Mājās nebūs tik liela spriedze, kā piedaloties sacensībās ārvalstīs. Jutīsimies brīvāk. Turklāt ir zināmi mūsu konkurenti, uz ko viņi ir spējīgi. Mēģināsim izmantot viņu vājās vietas. Sanāks tā, ka “rīve” būs arī mūsu pašu starpā ar Gati, jo katrs brauksim atsevišķi vienniekos. Tas būs interesanti, jo šogad vēl nekur neesam piedalījušies vienniekos.

Jāsaka tā: ja divniekos mums Latvijā īsti konkurentu nav, tad vienniekos gan – ir ventspilnieki, rīdzinieki. Par godalgām nāksies pacīnīties. Bet centīsimies noskaņoties, lai uz mājām atvestu pēc iespējas vairāk medaļu.

Es personīgi esmu piedalījies arī visās trīs iepriekšējās Latvijas olimpiādēs. Pērn vienniekos izcīnīju bronzas medaļu. Divniekos nepiedalījos, tikai pēc tam ar Gati izveidojām duetu. Cik atminos, olimpiāde vienmēr bijusi noorganizētas labā līmenī, līdz ar to nav iemesla nepiedalīties. Tā noteikti ir viens no šī gada sporta notikumiem Latvijā. Šī ir arī reize, kur pilsētām pacīnīties savā starpā. Katra vērtējumā vēlas būt pēc iespējas augstāk.

Man patīk kopības sajūta, kas starp sportistiem valda Latvijas olimpiādē. To ļoti labi var just. Žēl, ka olimpiāde nenotiek vienā pilsētā, piemēram, mēs, kanoe airētāji, esam aizsūtīti uz Limbažiem. Līdz ar to nevarēsim just līdzi citiem liepājniekiem. Ja sanāks laika, tad, protams, aizbrauksim uz Valmieru, bet, visticamāk, tas būs tikai svētdien – pēdējā sacensību dienā.

Aivis Tints, kanoe airētājs