Intervija ar Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidkurzemes pārvaldes vadītājas vietnieci Aivitu Vītoliņu.

– Kāda situācija ar Āfrikas cūku mēri ir Lejaskurzemē?

– Šobrīd mājas cūku saslimšanas gadījumi nav konstatēti, bet joprojām (arī pagājušajā mēnesī) tiek konstatēta meža cūku saslimšana – tām, ko mednieki nomedījuši Priekules un Vaiņodes pusē.

It kā veselas cūkas, bet analīzēm nodotos asins paraugos izrādījās, ka tās bijušas Āfrikas cūku mēra nēsātājas.

Tā ka Dienvidkurzemes novadā slimības risks pastāv.

Meža cūku populācijā Priekules un Vaiņodes pagasts ir īpaša riska zona, jo infekcija pie mājas cūkām nonāk no savvaļas cūkām, no meža un lauka.

Tāpēc aicinām medījot samazināt populāciju, lai būtu mazāk dzīvnieku noteiktā platībā un infekcija nepārietu no cūkas uz cūku.

Ja vīruss negūst nākamo upuri, tas tajā teritorijā izzūd pats no sevis.

Slimā meža cūka kādā purvainā grāvī nomirst, neviens dzīvnieks tai klāt netiek, un vīruss beidz pastāvēt, sevišķi, ja ir karsts laiks, jo saulē vīruss ir nenoturīgs.

Pagastos, kur biezi meži un plaši labības lauki, meža cūkām ir laba barības bāze, un tur to vairāk, nekā tām vajadzētu būt.

Dzīvojot saimē, šie dzīvnieki visu laiku uztur infekciju spēkā, jo lielās cūkas to nodod sivēniem.

Turklāt šīgada mitrā un siltā vasara ir piemērota vīrusam, lai tas ārējā vidē, materiālā izdzīvotu ilgāk.

Nonākot saskarē vai ar transportlīdzekli, mašīnu riteņiem pārbrauc meža darbos, izvedot ko no meža. Tāpat – kuļot laukus, pa kuriem meža cūkas gājušas un, iespējams, atstājušas kaut ko uz zemes.

Šāda vasara un rudens sākums ir īpaši bīstams periods.

– Vai PVD kontrolē biodrošību novietnēs?

– Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visiem cūku sugas dzīvnieku turētājiem, vai viņiem lielas šķirnes vai mazas mājas cūkas.

Cilvēkiem uzlikts par pienākumu ievērot virkni nosacījumu –

pie dzīvniekiem nedrīkst ienest riska materiālus, jāizvairās ielaist nepiederošas personas, apģērbs un apavi jādezinficē un jānomaina, ieejot kūtī.

Šīs prasības jāievēro ļoti strikti.

Novietnes kontrolē PVD inspektori, bet ierodamies nebūt ne visās saimniecībās. Galvenokārt kontrolējam tās, kuras nodarbojas ar dzīvnieku pārvietošanu, piemēram, pārdod sivēnus vai ved uz kautuvi izaudzētās cūkas.

Mazās saimniecības, kuras audzē cūkas pašpatēriņam, pārbaudām riska zonā ap lielajām cūkkopības komercnovietnēm, kas atrodas kādu desmit kilometru rādiusā.

Nosacīti var teikt, ka teritorijā ap lielajām novietnēm cūkkopībā darbība ir pārbaudīta.

Visas cūku novietnes kontrolēt nespējam, jo nav tik lielu cilvēku resursu, taču par biodrošību nemitīgi runājam, stāstām un atgādinām.

Liekas, jau tik ilgs laiks pagājis no 2014. gada, kad problēma Latvijā sākās, bet vēl aizvien mēs pārbaudēs saskaramies ar cilvēku nevērību un neapzinīgumu.

Viņi domā: “Kas tad man, tikai divas cūkas,” – bet sekas tādai attieksmei var būt ļoti nopietnas.

Kad konstatēta saslimšana, tad karantīnas zona ir liela un jāievēro nosacījumi, kas apstādina darbību visās saimniecībās, kas atrodas tuvumā infekcijas skartajam punktam.

– Tas nozīmē, ka, pat ievērojot visus nosacījumus, cūkas fermā nav simtprocentīgi pasargātas?

– Diemžēl jā. Jo vairāk darbinieku, jo lielāka iespēja, ka saimniecībā ir kāds vājais posms.

Šogad Latvijā astoņos gadījumos mājas cūkām konstatēts mēris, un vienmēr kaut kur ir bijis cilvēciskais faktors, kas atver vārtus, un vīruss tiek ienests.

Saslimšanas cēloņus noskaidro tā saucamajā epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kur PVD darbinieks skatās, kurā dienā parādījušās klīniskās pazīmes, kad cūkas sāka nobeigties, cik ilgs bijis inkubācijas periods, kas maksimāli ir 10–14 dienu.

Grūti pateikt, kas noticis pirms nedēļas, kur nu vēl pirms 14 dienām – kāds traktors vai automašīna iebrauca saimniecībā, ko darīja, kur atradās.

Notikumi jāpašķetina atpakaļ, lai saprastu, kas bijis vājais posms, kurā varēja notikt kļūda un kaut kas ienests novietnē.

Tāpēc klauvēju pie cilvēku sirdsapziņas, lai viņi padomā par katru soli. Nekad nebūs par daudz ievērot nosacījumus, lieku reizi dezinficēt apavus un būt vērīgam.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.