Pāvels Pestovs, Valsts izglītības satura centra vecākais eksperts

Vispirms ir svarīgi zināt, vai vispār skolas tagad izliks semestra vērtējumus. Iespējams, to darīs tikai mācību gada beigās.

Arī tā patlaban var, un to nosaka pati skola. Līdz ar to gada atzīme veidosies nevis kā agrāk par viena un otra semestra vērtējumu, bet to aprēķinās, izmantojot visas atzīmes, kas iegūtas mācību gada ietvaros.

Būtiskas izmaiņas vērtēšanas kārtībā skārušas tieši sākumskolu.

Un tās, manuprāt, nevis sarežģī, bet atvieglo informāciju par to, ko bērns ir apguvis, kā viņam veicas.

Pirmajās trīs pamatskolas klasēs vērtējuma izteikšanas veids ir apguves līmeņi – sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis, apguvis padziļināti (STAP).

Patlaban katrā mācību priekšmetā ir noteikts saturs, kas bērnam jāapgūst, un ir formulēti sasniedzamie rezultāti. Ko tas nozīmē praksē? Minēšu piemērus.

Matemātikā skolēnam 1. klases beigās ir jāprot, piemēram, saskaitīt un atņemt viencipara skaitļus, latviešu valodā jāprot noteikt teikuma gramatisko centru vai atšķirt lietvārdu, vai uzrakstīt pilnu teikumu utt.

Šie ir ļoti skaidri formulēti sasniedzamie rezultāti. Līdz ar to atzīme – šajā gadījumā četri līmeņi – arī nosaka, ko es no šī satura esmu apguvis. Veidojas ļoti praktiska un jēgpilna saruna, nevis vienkārši “8” matemātikā vai latviešu valodā.

Apguves līmeņi rāda nevis vienkārši to, kā veicas, bet – ko reāli bērns ir apguvis konkrētā mācību priekšmetā.

Kāpēc no 1. līdz 3. klasei ieviesti apguves līmeņi, ir vairāki iemesli. Pats nozīmīgākais, lai virzītu skolēnu domāšanu un ieradumus – nevis sarunāties par atzīmi, bet skatīties uz savu progresu, ko esmu iemācījies.

Mācīšanās ir nevis atzīme, bet vērtība – ko es esmu apguvis jaunu, kas man vēl nesanāk.

Visiem ierastās atzīmes sāk parādīties no 4. klases. Zinu skolas, kas apguves līmeņus patur un arī ikdienas darba procesā izmanto. Pārbaudījumos gan vērtējums tiek izteikts atzīmēs.

Jāteic, ka ir tikai loģiski, ka sabiedrībai grūti pieņemt šo jauno vērtējuma izteikšanas veidu. Vecākiem ir priekšstats par to, ko nozīmē mācīties un kā ir jāmācās, līdz ar to veidojas sadursmes.

Bet šobrīd ļoti daudz kas ir mainījies: gan pieeja, gan saturs, gan mācību priekšmeti, kas tiek apgūti, gan zinātne attīstījusies, gan tehnoloģijas.

Ja agrāk tika runāts, kā visiem iedot visu, lai būtu bagāža visai dzīvei, tad šobrīd runājam par daudz personalizētāku pieeju.

Tāpēc vidusskolā ieviesti izvēles grozi, padziļinātie kursi. Arī pamatskolā jau parādās padziļinātas ievirzes modeļi.

Mērķis ir precīzāk trāpīt bērnu interesēm, bet pamats jau paliek tik un tā, neviens mācību priekšmets nav atcelts.

Skolas atbildība ir pakāpeniski, lēnām, nesteidzīgi, bet neatlaidīgi šīs lietas vecākiem skaidrot. Mācīšanās tiešām var notikt arī citādāk, ne tikai tā, ka skolotājs stāv priekšā, visi lasa un iemācās to no galvas, bet nākamajā stundā atstāsta. Ir citi mācīšanās modeļi utt.

Un mainās arī vērtēšana. Tā ietilpst pedagoģiskajā trijstūrī: saturs, pieeja, vērtēšana. Faktiski nav iespējams kaut ko vienu izmainīt, nemainot citu.

Ir mainījies saturs, pakāpeniski mainās pieeja, tāpēc arī vērtēšanai ir jāmainās.

Edmunds Vanags, klīniskais psihologs, Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas pasniedzējs

Es izprotu vecāku vēlmi pateikties bērnam par labiem sasniegumiem. Tomēr maksāt naudu bērnam par labām atzīmēm nav laba ilgtermiņa prakse.

Arī pētījumi parāda, ka ilgtermiņā finansiāla apbalvošana par labākām atzīmēm cerētos ieguvumus nenesīs. Jo īpaši, ja runa ir par bērniem, kas vēl nemācās vidusskolā. Tā izmaina izglītības sistēmas vērtību.

Agrā bērnībā mēs mācījāmies staigāt. Izklausītos dīvaini, ja vecāki bērnam par to maksātu, vai ne?

Skolā bērns mācās, lai apgūtu pamata prasmes un zināšanas, kas tiešā un netiešā veidā noderēs dzīvē. Skolā tiek trenēta spēja mācīties, un mācīties vajadzēs visu dzīvi.

Ja bērns par to saņem naudu, tas varētu radīt greizu priekšstatu par to, kas dzīvē cilvēku sagaida.

Drīzāk vajadzētu izprast, kāpēc bērns negrib mācīties, kāpēc vecākiem ir radušās pārdomas par naudas maksāšanu. Varbūt bērnam skolā radušās kādas problēmas, varbūt pasliktinājušās attiecības ar klasesbiedriem?

Pateikties vajadzētu nevis par nopelnītajiem desmitniekiem, bet par centību ­– piemēram, ja bērns visu gadu ir apmeklējis konsultācijas un izlabojis zemo vērtējumu, par ko tagad ir gan pašam gandarījums, gan vecākiem prieks.

Šādā situācijā ir labi, ja bērnam ko uzdāvina, sarūpē pārsteigumu, jo bērns pats sevi ir piespiedis, virzījis un vadījis konkrētā mācību procesā. Tomēr arī šajā gadījumā labāka izvēle būtu kāda dāvana, nevis nauda.

Arī pieaugušie darbā saņem dažādas piemaksas, prēmijas un bonusus.

Turklāt, ja vecāki vēlas iemācīt bērnam prasmi rīkoties ar finansēm, tad pirmais solis, lai palīdzētu apgūt naudas vērtību, ir kabatas naudas piešķiršana, nevis apbalvošana par uzvedību un labām atzīmēm.

Viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē bērna vēlmi vai nevēlēšanos iet uz skolu – to apliecina arī pētījumi –, ir pašu vecāku vērtības un tas, kā viņi raugās uz izglītības sistēmu, kā mājās runā par skolu, skolotājiem un to, ka ir jāmācās.

Vai vecāki paši joprojām apgūst ko jaunu, vai runā par to, kā pašiem savulaik veicies skolā? Šīm sarunām vajadzētu būt cieņpilnām un ar vēstījumu, ka izglītības iegūšana skolā ir laba iespēja.

Ja vecāki pauž labu attieksmi pret skolu, tas ir viens no bērna motivācijas būtiskiem stūrakmeņiem.

Jā, var būt tā, ka kādā mācību posmā bērns sastopas ar grūtībām apgūt noteiktu mācību vielu, jo ir izvirzītas augstākas prasības, nekā bērns šobrīd spēj paveikt.

Arī tas var ietekmēt vēlmi iet uz skolu, un šāda situācija ir savlaicīgi jāpamana – parasti skolotāji vai vecāki to arī pamana. Piemēram, bērns sācis par kādu mācību priekšmetu izteikties negatīvi.

Šādā gadījumā jānoskaidro, kas ir noticis un kā bērnu iespējams atbalstīt, kā situāciju var uzlabot, piemēram, apmeklējot konsultācijas.

Bērnam kaut reizi dienā ir jāpiedzīvo sajūta, ka viņam kaut kas ir izdevies. Kaut vai maza lieta, piemēram, izdevies skaisti uzrakstīt burtu “a”. Ar to pietiek!

Galvenais ir piedzīvot šo sajūtu, ka skolā esmu bijis efektīvs, un šeit liela nozīme ir skolotāja mācību procesā sniegtajai atgriezeniskajai saitei.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.