Jānis Krops, “Swedbank” pārstāvis

Protams, ka līdz ar EURIBOR likmes (likme, ar kādu bankas aizņemas līdzekļus Eiropas Savienības valstu starpbanku tirgū – red.) pieaugšanu, kredītmaksājumi nedaudz, bet sadārdzināsies, un kredītņēmējiem jārēķinās, ka kopējās procentu izmaksas kļūs lielākas.

Tomēr tās būtiski nemainīs mājsaimniecību izdevumu kopainu, jo pieaugums var būt no dažiem eiro līdz dažiem desmitiem eiro lielāks nekā iepriekš, atkarībā, protams, no katra aizdevuma summas un līguma nosacījumiem.

Jāpatur arī prātā, ka ilgstoši piedzīvotās zemās procentlikmes bija izņēmums, nevis normāla parādība. Tāpēc agri vai vēlu, bet tām bija jākāpj.

Tāpat arī jāpatur prātā, ka procentlikmes nestāv uz vietas, tās mainās līdz ar ekonomiku kopumā. Uz esošo notikumu fona inflācijai šajā ziņā ir lielāka ietekme uz kopējo labklājību.

Nenoliedzami šādos apstākļos ar augstu inflāciju un nedaudz lielākām procentlikmēm būs klientu daļa, kas šobrīd izvēlēsies nogaidīt ar aizņēmumu. Tāpat kā ieguvēji nenoliedzami bija tie, kas šos gadus izmantoja, lai par samērā “lētas naudas cenu” iegūtu īpašumu vai investētu attīstībā. Tomēr uz esošā procentlikmju kāpuma fona finansiāli pamatotam investīciju projektam nevajadzētu saskarties ar grūtībām.

Ja kāda uzņēmuma biznesa projekta nākotne pēkšņi kļūst apdraudēta ar pāris bāzes procentpunktu izmaiņām, tad šāds projekts drīzāk raksturojams kā ļoti riskants savos biznesa pamatos.

Jo esošās ECB likmes ne tuvu nav vēsturiski augstākās, kādas mēs būtu piedzīvojuši, un tās tādas arī neprognozē ne tuvākā, ne tālākā nākotnē. Kopumā šobrīd nav novērojama klientu intereses mazināšanās ne privātpersonu, ne arī uzņēmumu segmentā.

Papildus jāmin, ka ir ievērojami augusi iedzīvotāju interese ieguldīt, piemēram, savā enerģētiskajā neatkarībā vai samazināt izmaksas, pārvietojoties ar elektroauto, kas drīzāk liecina, ka klienti ir gatavi absorbēt nedaudz lielākus kredītmaksājumus ar ievērojamu ietaupījumu savos elektrības vai ar transportu saistītajos izdevumos.

Andris Lāriņš, “SEB bankas” Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs

Kredītu procentu maksājumu sadārdzināšanās turpinās jau kādu laiku, jo tirgus šādam ECB solim bija gatavs un to gaidīja.

Pēc šobrīd pieejamās informācijas izskatās, ka izmaksām par naudas aizņemšanos gada laikā vajadzētu pieaugt par 1,2–2% atkarībā no turpmākajiem inflācijas un IKP datiem.

Procentu likmju kāpums palielina izdevumus ne tikai mājsaimniecībām, kurām ir kredīti.

Efektu vairāk vai mazāk nāksies izjust visiem, jo kredīti ir arī uzņēmumiem, un procentu likmju kāpums noteikti palielinās uzņēmumu izmaksas, kuras ietekmēs produktu un pakalpojumu cenas.

Tas savukārt var iedot kādu piedevu inflācijas līmenim līdz brīdim, kad nesāks mazināties pieprasījums jeb patēriņš.

Lai arī vairākām izejvielām pēdējo mēnešu laikā vērojams būtisks cenu kritums, piemēram, tērauda, vara, koksnes u.c. izejvielu cenas pasaulē kopš marta rekordiem ir samazinājušās par 30 un vairāk procentiem, eirozonai ļoti būtisks ir energoresursu piegādes un cenu jautājums, kur joprojām svarīga loma ir Krievijai.

Energoresursu cenas, pārtikas cenas un augošas procentu likmes ir tā bīstamā kombinācija, kas joprojām liek bažīties par “bargo ziemu”.

Šajos izdevumu pieauguma apstākļos pozitīva ziņa ir augstais iedzīvotāju un uzņēmumu noguldījumu līmenis, kuram vajadzētu mīkstināt eirozonas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās negatīvās sekas.

Tāpat joprojām finanšu tirgus un banku sektors ir spēcīgs un nauda kredītiem ir pieejama, tikai diemžēl turpina augt naudas cena, kas liek piesardzīgāk skatīties uz risku un spēju atmaksāt arvien dārgākus aizdevumus uz paaugstinātas inflācijas fona.