Jānis Vozņesenskis, traumatologs-ortopēds

Traumatisms ir aktuāla problēma visu laiku, tikai gadalaiks, sezonalitāte maina traumēšanas ieročus – atšķirība ir vienīgi tajā, vai bērni traumu punktā nonāk slēpēs vai šortos.

Vasarā mēs traumatismam pievēršam lielāku vērību un atgādinām par drošību, jo bērni ir ārpus skolas, vairāk laika pavada vieni vai kopā ar draugiem.

Traumpunktā nevajag gaidīt, lai iestājas pavasaris vai vasara, bet pietiek ar vienu skaistu dienu, kad uzreiz var pamanīt tendenci vērsties pēc palīdzības pie mediķiem.

Gribas jau visiem uzreiz kaut ko vairāk darīt, kustēties un ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Taču bērniem spēles šad un tad ir neapdomīgākas, kas var sagādāt liekus kreņķus.

Ja mammai vai tētim ir uztraukums par bērna kritienu, traumu, labāk, ja viņi vēršas traumpunktā, kur pasaka, ka viss ir kārtībā, nekā palaiž kaut ko garām sava bērna veselībā un pašsajūtā.

Runājot par traumu novēršanu, liels darbs ir vecākiem, kuriem jāņem vērā un jārunā ar saviem bērniem, lai vasara paietu droši un bez liekām un lielām traumām.

Pirmkārt, ļoti jāskatās uz bērniem iecienītu izklaidi – batutiem. Tie ir jānodrošina ar drošības tīkliem un sietiem, lai lēkājot un krītot bērns būtu pasargāts. Tāpat jāskatās, vai batuta konstrukcijas nav izrūsējušas vai izpuvušas.

Tas pats jādara ar citiem atpūtas un izklaides līdzekļiem – vai tie ir tehniski labā stāvoklī. Respektīvi, lai tās lietas, ko mēs, pieaugušie, varam ietekmēt, ir drošas lietošanai.

Otrkārt, ja bērni izmanto jebkādus braucamrīkus, obligāti jābūt aizsargķiverei un citiem aizsargiem. Nevajag šīs aizsargierīces tikai nopirkt, bet bērnam ir jāpastāsta un jāparāda, kā tās lietot, kā jāuzvedas pareizi – tas ir pieaugušā uzdevums.

Nav jēgas nopirkt visas pasaules mantas, ja bērns nav drošībā un pasargāts, vecākiem cerot, ka bērni paši sapratīs, kā tās lietot.

Ko gribu īpaši atgādināt pieaugušajiem, ļoti jāskatās apkārt – braucot ar auto, vēlams piebremzēt un apstāties pie katras iebrauktuves, jo tur pēkšņi var parādīties bērni. Ja bērns ieskries mašīnā pats, viņš var nopurināties un aiziet, bet pavisam cits bēdīgs stāsts var būt, ja bērnam uzbrauks mašīna.

Nedrīkst aizmirst arī par griliem – uguni un asumiem –, kā arī elektrību. Uguns ir briesmīga, bet elektrības radītās traumas ir vēl briesmīgākas! Siltākā laikā cilvēki mēdz remontēt savas mājvietas, tādēļ ģimenēs, kurās aug bērni, stingri jāskatās, vai nav pliku vadu vai kontaktā iespraustu elektrisko instrumentu, kā zāģi, šmirģeļi un citi. Tas pats arī attiecas uz zāles pļaušanas tehniku. Par elektrodrošību jāpiedomā, ja lielāks bērns uz kādu laiku mājās paliek viens pats.

Vasarā aktuāla ir arī peldēšanās un uzturēšanās ūdens tuvumā. Īpaši rūpīgi jāpievērš uzmanība kā bērna, tā arī pieauguša cilvēka peldētprasmei un ūdenstilpes drošībai – vai var tikt ārā no ūdens, vai krasti ir pietiekami stingri un stabili, lai droši tiktu malā.

Protams, jāpiedomā arī pie visādām atpūtas kombinācijām un jāapzinās riski jau laikus, piemēram, dodamies atpūsties mežā, pie ezera ar grilu un vēl kvadricikls līdzi. Turklāt jāpiebilst, ka visādi braucamrīki, kādi vien tik tagad pieejami, ir liels drošības bieds un traumu arvien biežāks cēlonis.

Uģis Zariņš, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts

Pilsētvidē arvien vairāk lietojot elektriskos braucamrīkus, jāstiprina gan braukšanas prasmes, gan arī kultūra, jo, piemēram, braucot ar elektriskajiem skrejriteņiem, 20% gadījumu gūtās traumas ir smagas.

Salīdzinot ar pagājušā gada maiju, šogad ar elektrisko skrejriteni gūto traumu skaits nedēļā ir pieaudzis pat par 30%.

Pārsvarā traumas tiek gūtas, pārvietojoties pa ielām, nevis atpūšoties stadionos vai skeitparkos, kur ar šiem pārvietošanās līdzekļiem atrasties ir visdrošāk.

Turklāt mūsu novērojumi, pēc pacientu teiktā, rāda, ka pārsvarā cilvēki slimnīcā nonāk pēc brauciena ar nomas elektriskajiem skrejriteņiem. Šiem cilvēkiem ļoti bieži nav atbilstošas pieredzes, uzskatot, ka pārvietošanās ir gana vienkārša, bet diemžēl rezultātā tiek gūta nopietna trauma.

Parasti pacienti atzīst, ka trauma ir gūta, jo bijis pārāk liels ātrums, braucamrīks ir trāpījis nelielā bedrītē vai uz ceļa ir bijis akmens. Fiksēti arī gadījumi, kad sanācis nobraukt no ietves, kā arī pārvietošanās notikusi alkohola reibumā.

Pārsvarā traumas gūst gan vecāko klašu skolēni, gan arī iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 40 gadiem, tikmēr senioriem nav raksturīgi iegūt traumas, braucot ar mobilajiem ielu pārvietošanās līdzekļiem.

Traumu, kas gūtas, pārvietojoties ar skrituļslidām, skeitborda dēļiem vai velosipēdiem, ir krietni mazāk nekā ar skrejriteņiem.

Traumas, kas gūtas, pārvietojoties ar elektriskajiem skrejriteņiem, var iedalīt divās lielās grupās – vieglās, kā nobrāzumi un sasitumi, un smagās traumas, kuras visbiežāk ir nepieciešams ārstēt slimnīcā un operēt – tie ir gan kaulu lūzumi ar nobīdi, kur ir nepieciešami implanti, prasot ilgstošu ārstēšanu, gan pamatīgi lūzumi ar locītavas iesaisti, kam sekas var būt paliekošas uz visu mūžu, piemēram, ierobežots kustību apjoms locītavā vai hroniskas sāpes.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.