Renārs Duntavs, ”Balcia” risku parakstīšanas un produktu vadītājs

Sabiedrības izglītošana vislabāk sasniedz tos cilvēkus, kuri paši saskārušies ar konkrēto problēmu.

Traumas, braucot ar velosipēdiem un skrejriteņiem, var rasties vismaz deviņus mēnešus gadā. Skaidrošanas darbam vajadzētu notikt jau pirms tam, kad klientam pārdod vai izīrē velosipēdu vai skūteri.

Jautājums ir arī par to, kā lieto īres skrejriteni. Kad paņemam jebkuru lietu, kas nav mūsu, tad nedomājam, kā tas izskatīsies un kas tālāk ar to būs. Cik nav runāts, ka nedrīkst braukt divatā uz viena skrejriteņa, bet to tāpat izmanto, jo tā ir lētāk. Tāpēc, spriežot par īres cenām, – jo kaut kas būs dārgāks, jo vairāk cilvēki domās, kā to padarīt pieejamāku.

Tāpat reidi par alkohola lietošanu parādījuši, ka cilvēki skrejriteni īsti neuztver kā nopietnu transporta līdzekli. Domā – ”hei, es ar šo varu tikt mājās!” un uzskata, ka var pārvietoties arī lielā alkohola reibumā.

Iespējams, nepieciešamas lielākas priekšzināšanas skrejriteņa vadīšanai.

Tāpat pašlaik pēc negadījuma nevar identificēt skrejriteņa vadītāju, kurš no notikuma vietas aizbrauc. Ja būtu valsts identifikācijas numurs, tad to varētu izdarīt, varētu izsaukt Valsts policiju un arī piedzīt zaudējumus, ja būtu spēkā civiltiesiskā atbildība. Nomas braucamrīku gadījumā, tā, protams, attiektos uz īpašnieku.

Civiltiesiskā apdrošināšana varētu būt viens no veidiem, kā regulēt braucējus. Tāpat kā autovadītāji zina, ka polise jāiegādājas katru gadu un, ja es izdarīšu pārkāpumu, tad man būs jāmaksā dārgāk. Citādi, ja nodara zaudējumus kādam citam, tas cilvēkam nešķiet tik svarīgi.

Gerda Kivleniece, ”Bolt” vecākā skrejriteņu operāciju speciāliste Latvijā

Viens no drošas skrejriteņu lietošanas stūrakmeņiem saskaņā ar pareizas kultūras veicināšanu ir braucēju pieredze un zināšanas, tāpēc aktīvi veicam skaidrojošo darbu mūsu skrejriteņu lietotājiem – gan ar ”Bolt” lietotnes, gan sociālo tīklu palīdzību.

Regulāri informējam par aizliegumu lietot skrejriteni alkohola vai citu vielu ietekmē, jo braukšana reibumā ir aizliegta un ļoti bīstama. Tāpat aizliegti arī braucieni, kad uz viena skrejriteņa atrodas vairāk nekā viens cilvēks.

Mums ir stingra nostāja pret šādiem rupjiem pārkāpumiem, un sadarbībā ar Valsts policiju mēs varam šos lietotājus bloķēt – turpmāk mūsu pakalpojumi viņiem nebūs pieejami.

Bezatbildīga skrejriteņu novietošana ir viena no problēmām, ar kuru mūsu komandām vairākās pilsētās nākas saskarties visbiežāk.

Lai pabeigtu skrejriteņa braucienu, lietotājam tas ir jānofotografē. Tad mūsu mākslīgā intelekta sistēma reālajā laikā pārliecinās, ka skrejritenis neaizšķērso ietves, velosipēdu celiņus, ēku ieejas. Ja tas ir novietots nepareizi, braucējs lietotnē saņem paziņojumu un padomus.

Skrejriteni jāatceras novietot paralēli ietvei, pēc iespējas tuvāk ēku sienām vai pie velo novietnēm, kur tas iespējams. Ja nepareiza skrejriteņa novietošana vienam un tam pašam klientam tiek konstatēta vairākkārt, mēs īslaicīgi vai ilgtermiņā slēdzam pieeju pakalpojumam.

Vēlamies arī uzsvērt, ka esam vērsti uz sadarbību ar pašvaldībām, kas ļautu atrisināt novietošanas problēmas. Mēs esam par īpašām skrejriteņu stāvvietām kā pie lielveikaliem, tā arī citur pilsētvidē. Rīgā esam jau ieviesuši pirmos uzlādes punktus, kas atvieglo skrejriteņu novietošanu.

Jāsaka gan, ka šīs idejas jāvirza arī pašām pilsētām, un mēs esam gatavi iesaistīties.

Liepājā no šī gada aprīļa esam ieviesuši ātruma ierobežojumus nedēļas nogalēs, no ierastajiem 25 km/h to samazinot uz 20 km/h.

Vienlaikus atsevišķās pilsētas zonās, kur jau ierasti noteikts limits 15 km/h, tas paliek spēkā arī turpmāk.

Saredzam, ka Liepājā pieprasījums pēc ”Bolt” skrejriteņiem arī šajā vasaras periodā turpinās pieaugt, tāpēc aicinām ikvienu skrejriteņu nomas lietotāju pret citiem satiksmes dalībniekiem attiekties ar cieņu, braukt apdomīgi un ievērot visus spēkā esošos noteikumus.

Uzziņai

Iedzīvotāju attieksme pret elektroskrejriteņiem

83% cilvēku, kas pārvietojas ar auto vai sabiedrisko transportu, un 76% kājāmgājēju uzskata, ka skrejriteņu vadītāju braukšanas stils apdraud satiksmes drošību.

Tikai 12% uzskata, ka skrejriteņi nerada būtiskus satiksmes apgrūtinājumus.

Katrs desmitais sadursmē ar skrejriteņa vadītāju ir cietis pats vai kāds no viņa ģimenes un paziņu loka.

14% ir nokļuvuši bīstamās situācijās, kurās varēja notikt sadursme ar skrejriteņa vadītāju.

Avots: ”Balcia” aptauja