Jānis Dombrava, NA Saeimas frakcijas pārstāvis

Man šķiet dīvaini, ka Kariņa kungs, kurš visu laiku runāja, ka svarīgākais ir darāmie darbi, pēkšņi kā vienu no primāriem izvirzījis jautājumu par amatiem.

Tas būtu JV jājautā, kāpēc viņi tik ļoti vēlas iegūt VARAM ministriju, – vai tas varētu būt saistīts ar Eiropas Savienības fondiem, vai tam ir citi iemesli.

Mēs esam uzsvēruši, ka būtiski turpināt darbu, un JV piedāvātajā sadarbības memorandā esam atraduši gan plusus, gan mīnusus.

Skaidru ”nē” esam pateikuši JV vēlmei mainīt nosacījumus attiecībā uz Krievijas pilsoņu uzturēšanās atļaujām Latvijā. Ja tika norādīts, ka valdības deklarācija nav pilnvērtīga un nepieciešams iet ar straujāku dinamiku attiecībā pret vienu vai otru reformu, tad mēs pie šī principa arī gribētu turēties.

Esmu redzējis mirkli, kad notiek ministra nomaiņa, un parasti šādās situācijās pirmajos mēnešos par dinamisku darbu runāt ir grūti,

jo jaunam ministram, kā arī ministru birojam nepieciešams laiks, lai iepazītu visus departamentus, pārņemtu iesāktos jautājumus utt. Ņemot vērā, ka mums vēl priekšā ir darbs pie budžeta, ir grūti saprast JV argumentāciju.

Mums, protams, ir pagodinājums, ka Rihards Kols rosināts ieņemt ārlietu ministra amatu, kamēr pati JV nespēj nosaukt savu VARAM ministra kandidātu.

Mēs esam gatavi papildus pieņemt vienu ministriju, ja JV nav savu kandidātu. Taču jautājums par to, vai esam gatavi atteikties no Ekonomikas ministrijas, lai paliek sarunām ar Kariņa kungu.

Premjera izgājieni bieži vien ir ļoti īpatnēji.

Atceros to situāciju, kad iepriekšējais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs tika nomainīts, to argumentējot, ka viņš ir jaunākais ministrs.

Domāju, ka šobrīd nekas neliedz esošai valdībai turpināt darbu. Tā faktiski ir pašas JV izraisīta politiskā krīze, kas radās pēc apsolītā balsojuma no opozīcijas partiju puses Valsts prezidenta vēlēšanās. Taču esošā valdība funkcionē, tā strādā un tai nav problēmas nodrošināt vairākumu Saeimā. Tāpēc neredzu nekādas problēmas, kas liegtu valdībai turpināt darbu.

Protams, vienmēr var pieņemt lēmumus par to, kas varētu būt nākamā gada budžeta prioritātes. Tas ir normāls un loģisks process.

Edvards Smiltēns, Saeimas priekšsēdētājs (”Apvienotais saraksts”)

Izskatās, ka Kariņa kungs nonācis pie tā paša secinājuma, pie kura visa esošā koalīcija nonāca jau tad, kad valdība tika veidota, proti, ka šajā Saeimā nacionālās drošības interesēm

no perspektīvas viedokļa šo trīs frakciju koalīcija ir visoptimālākā, un tas ir visefektīvākais valdības modelis.

To es saklausīju trešdien.

Valdība tika izveidota ļoti sarežģītā procesā, un budžets tika pieņemts tikai martā.

Mums ir ļoti rūpīgi un ilgā laikā rakstīta valdības deklarācija, kurā ir vairāk nekā 320 punkti, no tiem liela daļa jau tiek pildīti, bet tagad premjers izcēlis prioritātes, kas ir tikai apsveicami.

Arī ”Apvienotais saraksts” pieteicis jaunus darāmos un izcēlis vairākus citus uzdevumus, kas minēti valdības deklarācijā, – nopietnu pasākumu programmu birokrātijas mazināšanai, banku sektors, digitālā transformācija utt.

Koalīcijā ir vienošanās par darbiem, un tā tapusi diezgan sarežģītā ceļā vasaras gaitā.

Savukārt premjera piedāvājumā par ministru rokādi mums ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Šeit ir ļoti svarīgi saprast, ka mums faktiski nav daudz laika rīcībai, – ir jāpieņem budžets, kurā nozaru ministriem jāaizstāv savas nozares un kopīgi jāspēj rūpēties par tām situācijām, kas radušās, piemēram, elektrības cenas, vētras postījumi un citi izaicinājumi.

Ja mēs runājām par kaut kādām ministru rokādēm, tad ir jāredz, kāds no tā ir ieguvums valstij un tās iedzīvotājiem. Šis ir jautājums, ko šodien uzdosim premjeram.

Mums nav laika spriedelēt par koalīcijas paplašināšanos, jo kaimiņos notiek karš. Hibrīdkarš izvērsts arī pret Baltijas valstīm, ekonomikā mums ir nopietnas problēmas, kas ir tūlītēji risināmas.

Vienkārši ir jāizdara tās lietas, par kurām esam vienojušies.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.