Diāna Eglīte, Ārlietu ministrijas preses sekretāre

Ministrija veic padziļinātu konkrētā gadījuma analīzi, taču mēs jau šobrīd pieļaujam, ka šāda Krievijas rīcība tiks vērsta ne tikai pret Latvijas valstspiederīgajiem, bet arī citām Krievijai nevēlamām ES dalībvalstu esošajām vai bijušajām amatpersonām.

Un nevar izslēgt, ka šādi pieprasījumi ir izdoti ne tikai NVS valstīs, bet arī citās, ar kurām Krievijai ir laba sadarbība.

Tāpēc mēs aicinām ikvienu Latvijas iedzīvotāju (ne tikai amatpersonas, mēs to vispārinām), kurš ir nostājies Ukrainas pusē, publiski paužot viedokli un nosodot Krievijas brutālo karu un izvērsto agresiju pret Ukrainu,

pirms ceļošanas rūpīgi izvēlēties ceļojuma galamērķi, jo mūsu ienaidnieki nesnauž.

Pirms došanās ceļā, pirmkārt, ir jāizvērtē konkrētās valsts vēsturiskās saites un sadarbība ar Krieviju, otrkārt, jāņem vērā šīs valsts nostāja pret karu Ukrainā.

Jau iepriekš esam aicinājuši amatpersonas, kuras bijušas iesaistītas Krievijai nelabvēlīgu lēmumu pieņemšanā, rūpīgi izvērtēt nepieciešamību doties ārvalstu braucienos ārpus Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Un runa nav tikai par galamērķi, bet arī par tranzītvalstīm, kuras jāšķērso.

Vēl viens aspekts, kas jāizvērtē, – kāds ir cilvēktiesību aizsardzības līmenis valstī, kuru vēlamies apmeklēt.

Elīna Lange-Ionatamišvili, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākā eksperte

Latvijas attiecības ar Krieviju ir bijušas sarežģītas kopš neatkarības atgūšanas un ir ievērojami pasliktinājušās kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Ir jāņem vērā, ka visās bijušajās Padomju Savienības republikās (īpaši NVS valstīs) un tā sauktajās bijušajās PSRS satelīta valstīs riski NATO un ES pilsoņiem, un jo īpaši amatpersonām, kuras ir iesaistītas aktīvā Krievijas agresijas nosodīšanā, ir paaugstināti.

Cilvēku nolaupīšana vai apcietināšana ir labi zināms veids, kā Krievija izdara spiedienu uz NATO un ES dalībvalstīm.

Mērķi var būt dažādi: sodīšana, atriebība, iebiedēšana vai maiņas darījuma panākšana.

Piemēram, 2014. gadā Krievija pierobežā nolaupīja Igaunijas drošības dienesta darbinieku. Vai 2022. gadā amerikāņu basketbolistes Britnijas Graineres aizturēšana lidostā un apcietinājums.

Par mērķi var kļūt ne tikai amatpersona, bet arī citi sabiedrības pārstāvji. 

Iemesls, kāpēc tieši NVS valstis un citas Krievijai draudzīgās valstis tiek uzskatītas par paaugstināta riska zonu, ir Krievijas ietekme šajās valstīs un iespēja organizēt šāda veida operācijas pret NATO un ES pilsoņiem, kuras neiekļaujas vispārpieņemtās starptautiskās prakses vai likumdošanas robežās.

Ja nav neatliekamas, nopietnas nepieciešamības doties uz šīm valstīm, tad saskaņā ar Ārlietu ministrijas aicinājumu to nevajadzētu darīt.

Nolaupīšana vai apcietinājums nav vienīgie riski, braucot uz šīm valstīm. 

CERT ir brīdinājis par prokremlisko hakeru uzbrukumiem, īpaši Polijai un Baltijas valstīm. Attiecīgi ierodoties šādā valstī ar savu telefonu, datoru vai citu aprīkojumu, uzlaušanas, inficēšanas un nelegālas datu iegūšanas riski ievērojami paaugstinās.

Ne vienmēr konkrētais cilvēks ir galvenais mērķis, tas var būt cits NATO vai ES pilsonis, kurš ir minētā cilvēka kontaktu lokā.

Krievijas specdienesti var arī darboties, mēģinot izprovocēt NATO un ES pilsoņus, izraisot inkriminējošas vai kompromitējošas situācijas, kuras pēc tam tiek izmantotas, lai šantažētu vai citādi izrēķinātos ar cilvēkiem jeb lai iegūtu specdienestu darbam vajadzīgo informāciju.

Tāpat pastāv iespēja, ka var tikt kavēta vai traucēta NATO un ES pilsoņu atgriešanās mājās, piemēram, radot sastrēgumus uz robežām un dodot politisku signālu NATO un ES (sava veida atriebība par sankcijām).

Šādi jebkurš ceļotājs var nokļūt nepatīkamā situācijā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.