Jānis Znotiņš, režisors un aktieris

”Latvijas skolas soma” vienīgā sistēma, kas rūpējas par to, lai visiem bērniem un jauniešiem būtu pieejama profesionālā māksla un kultūra, tā aptver katru skolēnu, un tas ir vienīgais veids, kā Kultūras ministrija mūsu valstī attīsta jauno skatītāju, kultūras un profesionālās mākslas patērētāju.

Programma, kas tika ieviesta simtgades ietvaros kā skaista dāvana, sevi pierādīja pilnībā, un bija skaidrs, ka arī pēc simtgades tā ir jāsaglabā.

Sākotnēji finansējums bija 3,5 miljoni eiro gadā uz visiem skolēniem, kas nozīmē, ka vienam skolēnam semestrī ir 7 eiro, gadā – 14 eiro, ko tērēt, lai apmeklētu kultūras pasākumus.

2022. gads bija pirmais gads, kad sistēma darbojās neatkarīgi no simtgades, kā dēļ tika samazināts finansējums, jo neviens ar to nebija rēķinājies.

Pirmajā mācību gadā skolēnam bija atvēlēti 6 eiro, savukārt rudens semestrī vien 4 eiro.

Tas parādīja, ka sistēma ir pārstājusi funkcionēt.

”Uz papīra” tā pastāv, tomēr realitātē par 4 eiro skolēnam nav, ko piedāvāt. Tātad mums ir sistēma, kurai nav finansējuma. Ministrija atzina, ka tā ir problēma, šogad solīja palielināt finansējumu atkal uz 3,5 miljoniem eiro. Kamēr budžets nav pieņemts, skolām naudas nav un viss ir apstājies.

Pagājušajā nedēļā notika Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā tika runāts arī par finansējuma palielināšanu šai programmai līdz 5 miljoniem eiro, lai skolēnam semestrī būtu 10 eiro.

Komisijas sēdē lielākā daļa partiju atbalstīja un neiebilda tūlītējai finansējuma palielināšanai jau šajā gadā, lai gan pati ministrija runā par 2024. gadu. Izņemot Nacionālās apvienības pārstāvi Jurģi Klotiņu, kurš skaidri un gaiši pateica, ka Kultūras ministrijai ir daudzas un citas prioritātes, un aicināja mūs meklēt naudu pašvaldībās vai pie privātajiem uzņēmējiem.

Kultūras ministrija ir Nacionālās apvienības pārziņā. Tajā brīdī bija šoks par attieksmi. Tātad bērni un jaunieši nav Kultūras ministrijas prioritāte?

”Skolas somas” programmā ieinteresētai jābūt ne tikai Kultūras ministrijai, bet arī Izglītības un Labklājības ministrijām. Vai tiešām visas trīs ministrijas nevar atvēlēt šo summu?

Normunds Dzintars, latviešu valodas skolotājs, Saeimas deputāts

Kultūras ministrija sola, ka līdz pavasarim atkal būs atvēlēti 7 eiro katram bērnam, protams, tas ir nepietiekami, tomēr pašlaik 3,2 miljoni eiro no finansējuma tiek novirzīti dziesmu svētku rīkošanai.

Šī iemesla dēļ šobrīd nav iespējams piešķirt vēl lielāku finansējumu ”Skolas somai”.

Komisijas laikā Kultūras ministrija izteica vēlmi pārskatīt budžetu, meklējot iespēju pāriet no 7 eiro uz lielāku summu rudens semestrī, jaunajā mācību gadā.

Komisija ir noskaņota, lai skolēniem būtu plašākas iespējas baudīt kultūru un mākslu. 2024. gada budžetā šim mērķim ir papildus ieplānots pusotrs miljons eiro, lai uz vienu bērnu semestrī sanāktu 10 eiro. Zinām, ka teātra biļete maksā, sākot no 10 eiro, un ir svarīgi nodrošināt to, lai bērniem šī iespēja ir.

Būtībā visa komisija vienbalsīgi atbalstīja finansējuma palielināšanu. Minētais Jurģa Klotiņa izteikums, manuprāt, ir pārprasts, jo pirms tam runājām, ka ”Skolas somas” finansējums ir jāpalielina, protams, līdzās šim ir daudz citu vajadzību.

Visam nevar atrast tūlītēju finansējumu, tomēr ministrija centīsies rast risinājumu. Ja būs iespējas un budžeta pozīcijas finansējumu ļaus palielināt, tas tiks darīts.

Skolēni ir nākamā paaudze, tai jābūt izglītotai,

un noteikti vajadzētu atrast šīs iespējas, bet jāsaprot – lai kādas būtu mūsu vēlmes, jāskatās, kādas ir iespējas.

Arī kā pedagogs varu atzinīgi vērtēt šo projektu. Tas nav tikai par mākslas izstādi vai teātra izrādi, tas skar arī visu to lauku, kas saistīts ar kultūrmantojuma izpēti, iepazīšanu.

Kultūrmantojuma apguve ir būtiska, lai cilvēks saprastu, kādā pasaulē viņš dzīvo.