Aigars Kalvītis, AS  “Latvijas gāze” valdes priekšsēdētājs:

Nē, glābiņš pašreizējā krīzē tas nebūs jebkurā gadījumā, jo dabasgāzes cena turpina augt. PVN izmaiņas, protams, ļaus samazināt gāzes gala cenu patērētājiem, taču tas neatrisinās situāciju, kas pašreiz ir katastrofāla.

Nekas tāds līdz šim nav piedzīvots, proti, pasaulē ir sasniegtas vēsturiski augstākās dabasgāzes cenas.

To, cik ilgi gāzes cena vēl kāps, joprojām nevar prognozēt. Mēs visi cerējām, ka tūlīt tā stabilizēsies, jo globālajā tirgū bija vērojamas izmaiņas.

Vēl pirms ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina apspriedes bija sajūta, ka cena sāks samazināties, taču saistībā ar visiem Ukrainas notikumiem pagājušonedēļ gāzes cena atkal uzlēca par padsmit eiro.

Par to, cik liels PVN samazinājums gāzei būtu nepieciešams – līdz 5% vai nullei – lai spriež politiķi. Uz šo jautājumu nevaru atbildēt, jo jāsaprot, ka tas valsts budžetam arī kaut ko maksās.

“Latvijas gāze”, kā jau visas Eiropas kompānijas, ir piesaistīta biržai, un arī mūsu kompānijai ir zināmas grūtības. Lielākā problēma būs tā, ka, visticamāk, daļa klientu nespēs norēķināties par mūsu pakalpojumiem. Kaut kādu gaismu tuneļa galā šobrīd saskatīt ir grūti.

Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists:

PVN samazināšana palīdzēs, bet noteikti nekompensēs visu cenu kāpumu. No valsts puses jau nav daudz instrumentu, ko var viegli iedarbināt.

Iepriekš arī Eiropas Komisija apkopoja sarakstu ar pasākumiem, ko valstis varētu darīt, lai mazinātu enerģijas cenu augsto kāpumu, un viens no punktiem bija nodokļu samazināšana uz laiku.

Citu ātru un labu ideju, ko šajā situācijā darīt, īsti nav.

PVN samazināšana noteikti radīs kaut kādu robu valsts budžetā, taču, ja nodokli samazina tikai uz šīs ziemas periodu, tad tā summa, cik valstij šis pasākums izmaksās, nebūs ļoti liela.

Ja šo energoresursu cenu kāpumu kaut kā nekompensēs, tad tas atstās negatīvu ietekmi uz izaugsmi. Līdz ar to arī uz valsts budžetu negatīva ietekme būtu tik un tā.

Šobrīd energoresursiem ir vislielākais cenu pieaugums, taču inflācija iet plašumā. Sadārdzinās gan pakalpojumi, gan dažādas preces, to skaitā būvmateriāli, mēbeles utt.

Ražotāju cenu pieaugums šobrīd ir vairāk nekā 20%, salīdzinot ar pagājušo gadu, un uzņēmēju pusē ir liels spiediens uz izmaksām. Tāpēc šoziem valstij ir jāmēģina kaut kā palīdzēt gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.