Ir trīs iemesli, kādēļ pļaujam zālienus.

Pirmais ir pašvaldības saistošie noteikumi, kas paredz zāles garumu līdz 20 centimetriem. Šie noteikumi ir jāievēro pilsētas iedzīvotājiem savu zemju piegulošajās daļās.

Ja pilsēta audzēs pusmetru augstu puķu pļavu un pašvaldības policija kādam privātajam aizrādīs, ka viņš nav nopļāvis savu piegulošo teritoriju, saimnieks parādīs ar pirkstu uz pašvaldības zemi, kur, lūk, arī nepļauj.

Otrs iemesls – sabiedrība ir konservatīva. Jau desmitiem gadu pie mums pļauj, pļauj un pļauj.

Cilvēki mums zvana un pieprasa izravēt visas pienenes, jo zālienam esot jābūt kā golfa laukumam, pārmet, kā gan mēs neredzam, ka tas jādara.

Domāju, ka jānomainās paaudzēm. Jauniešiem būs cits skatījums uz pļaušanu, viņi nebūs tādi kā mēs.

Un trešais – jāpļauj ir nezāļu dēļ. Cilvēki pārmet arī to, ka pļauj sausā laikā.

Zāle izdeg, jo tai ir virspusēja sakņu sistēma, bārkšsaknītes atrodas sausajā slānī. Taču pienenei, zirgskābenei, vērmelei un vībotnei ir mietsaknes, kas stiepjas metra un pat trīs dziļumā, šīs nezāles tiek pie ūdens un barības vielām, izaudzē milzīgu zaļo masu un izsēj sēklas, kas atkal iekaro teritoriju, un zāliena vairs nav. Tādēļ ir jāpļauj.

Runājot par dabiskām pļavām, puķu pļavas ir Zirgu salā. Kā sākas sezona, tā arī nemitīgi zvani un sūdzības Liepājas lietotnē, kāpēc tās puķes nav izravētas.

Arī Kārļa Zāles laukumā dobes zālienā ir ierakstītas kā puķu pļavas. Apkārt tām appļauj. Ja gribi, paņem deķīti un palasi grāmatu, var uzspēlēt bumbu vai paskraidīt ar suni.

Tomēr ir pārmetumi, jo cilvēki šādu pieeju nesaprot.

Vēl jāpiemin, ka īsu zāli vieglāk kopt, jo gara pinas ap pļaujmašīnu, loka nažus. Ja paliek nopļauta zaļā masa, tā ir atsevišķi jānovāc, kas prasa vairāk darba un resursu.

Alda Damberga, Liepājas Komunālās pārvaldes dārzniece

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.