Šogad ceļu satiksmes negadījumos miruši septiņi bērni, no tiem seši bijuši vecumā līdz 14 gadiem, vēsta Latvijas televīzija. Līdz jūlija sākumam avārijās dzīvību zaudējuši vairāk bērnu nekā pērn kopumā.

Operatīvo dienestu darbiniekiem nav nekā smagāka kā traukties uz izsaukumiem, kur negadījumos cietuši vai gājuši bojā bērni. Tas ir vistrakākais – redzēt, ka nevainīgs bērns, kura dzīve tikai sākusies, gājis bojā.

Negadījumi, kuros dzīvību zaudē bērni, notiek katru gadu. Bērni noslīkst, iet bojā ugunsgrēkos, bet šis gads īpaši izceļas ar traģiskiem satiksmes negadījumiem.

Autovadītājiem jāsaprot, ka drošības jostas un autosēdeklīši nav glābiņš visās situācijās, īpaši ja notikusi transportlīdzekļu frontāla sadursme. Manuprāt, vadot automašīnu, kuras salonā ir bērns, autovadītāja uzmanībai un atbildībai jābūt divkāršai, pat trīskāršai. Ja cilvēks brauc viens, tad arī viņš pats par sevi atbildi, bet, ja ņem līdzi bērnu, tad piesardzībai jābūt maksimālai.

Bērni automašīnā var uzvesties skaļi, rosīties un novērst šofera uzmanību no ceļa. Līdzīgi ir ar dzīvniekiem transportlīdzekļos. Tas viss autovadītājiem jāņem vērā, un, manuprāt, šādām situācijām topošie šoferi jāgatavo jau autoskolās. Viņiem ir jāmāca, ka tad, ja bērns sāk niķoties, auto jāaptur ceļmalā un tikai tad mazais pasažieris jānomierina.

Diemžēl joprojām, šķiet, katrs otrais autovadītājs, būdams pie stūres, runā pa telefonu. Lielākoties to dara sievietes, vīriešus pie stūres ar telefonu rokās var manīt daudz retāk. Ir bijušas situācijas, kad netiek dots ceļš operatīvajam transportlīdzeklim, kurš brauc uz izsaukumu ar iedegtām bākugunīm un sirēnām, jo priekšā braucošā auto vadītājs to vienkārši nepamana, viņš runā pa telefonu vai arī, iespējams, skaļi klausās mūziku.

Piekrītu Valsts kontroles uzskatam, ka jāveic padziļināta izpēte par to, kāpēc ceļu satiksmes negadījumos parādās tik liels bērnu skaits. Varbūt vēl vairāk ir jārunā par vecāku atbildību.

Aleksandrs Osipovs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsts