Saeimas vairākums piektdien, 24. aprīlī, otrajā lasījumā nolēma, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldību vēlēšanās nevarēs startēt vēlētāju apvienības. Deputāti noraidīja Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu par vēlētāju apvienību izveidi un arī priekšlikumu, kas paredzēja atļaut apvienību startu kopā ar kādu partiju vai to apvienību.

– Domāju, ka ierobežot vēlētāju apvienību dalību pašvaldību vēlēšanās ir pilnīgi nepareizi. Ko nozīmē likvidēt vēlētāju apvienības? Tas nozīmē, ka pavisam pazūd izredzes pārstāvniecībai no attiecīgas pašvaldības, novada, piemēram, Rucavas. Ja mēs ieiesim vienā lielā sarakstā, tad vairs nevaram tikt iekšā, nevaram būt pārstāvēti jaunajā novadā.

Ja ir vēlētāju apvienības, tās ir vairāk pieklausīgas attiecīgam reģionam. Mūsu vēlētāju apvienība zināja Rucavas problēmas, un ar tām startējām un gājām uz vēlēšanām. Ja iesim zem vienas partijas, tad, iespējams, būsim sarakstā kaut kur… un no tā tikt iekšā būs praktiski neiespējami. Tāpēc mans viedoklis – vēlētāju apvienībām bija jāpaliek.

Ir jautājums, kurai partijai pieslieties, ja tā vairs nav apvienība, bet politiskais spēks. Apvienība var iet uz vēlēšanām pati ar savu ideju, bet šeit jau būs politiskais spēks valsts līmenī ar visām no tā izrietošajām sekām – ar lobijiem un tā tālāk. Vīzijas un redzējumi visu politisko partiju programmās ir daudzmaz līdzīgi, tikai viens vairāk, cits mazāk populistiski solījis. Partijas reģionu vajadzības nezina. Sarakstos jau būs cilvēki no reģioniem, bet – kurš tiks iekšā? Šaubos, vai cilvēkiem no Aizputes ir kāda nojausma par vajadzībām Rucavā, un otrādi. No vēlētāju apvienībām būtu lielāka iespēja iegūt pārstāvniecību.

Andis Bārdulis, Rucavas novada vēlētāju apvienība “Jauns atvēziens”