Intervija ar Saeimas deputātu Andreju Judinu.

– Kā īsti notiks šo cilvēku izraidīšana no valsts?

– Viņi saņems dokumentu par to, ka noteiktā termiņā jāatstāj valsts. Ja viņi brīvprātīgi to neizdarīs, tad izraidīšanu īstenos robežsargi.

Par šī procesa praktisko pusi gan nevaru pastāstīt, jo nestrādāju atbildīgajā institūcijā. Taču

šo izraidīšanu nevajag salīdzināt ar kaut kādiem represīviem pasākumiem, kādi bija agrākos laikos.

Tā ir standarta procedūra – ja ārvalstniekam nav vīzas vai uzturēšanās atļaujas, viņš valstī uzturas nelegāli, tāpēc viņam tā ir jāatstāj.

Nevajag to uztvert dramatiski. Tāda kārtība pastāv visās valstīs, un izraidīšana ir standarta procedūra. Ja kāds to kritizē, tad lai nosauc valsti, kur šādas kārtības nav.

Nav tā, ka vienā dienā pamodāmies un iedarbinājām šo izraidīšanas mehānismu. Tika pieņemta kārtība, cilvēkiem sūtīja vēstules ar aicinājumu nokārtot vajadzīgos dokumentus utt.

Tas bija ilgs, nevis pēkšņs process, un katram bija iespēja rīkoties.

Turklāt nav zināms, vai šie 1213 cilvēki vispār dzīvo Latvijā.

Kāds varēja izbraukt no Latvijas, piemēram, caur Lietuvu vai Igauniju, varbūt kādam ir citi statusi. Līdz ar to šobrīd vēl grūti pateikt, konkrēti uz cik Krievijas pilsoņiem šī izraidīšana attieksies.

– Vai ir iespējams izraidīšanas termiņa pagarinājums?

– Lūgt to vienmēr var, taču tam ir jābūt kaut kādam pamatojumam.

Iemesli, kādēļ cilvēks var uzturēties Latvijā, ir dažādi. Ja tam nav piemērojams viens uzturēšanās atļaujas veids, tad, iespējams, ir kāds cits tiesiskais pamats šādas atļaujas saņemšanai.

Pamatproblēma ir tā, ka daļa cilvēku, iespējams, nesaprot, ka viņiem ir arī jārīkojas, lai saglabātu statusu.

Nav tā, ka viss nokārtosies pats no sevis. Katras valsts prasības ir jāpilda.

Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai jāzina valsts valoda. Ja nav zināšanu, vēlmes vai iespēju apgūt latviešu valodu pietiekamā līmenī, tad tas nenozīmē, ka cilvēkam uzreiz jābrauc prom – kā jau minēju, uzturēšanās atļauju var iegūt dažādās situācijās, piemēram, ja šeit ir darbs, ģimene utt.

Taču, ja cilvēks neko nedara, lai legāli uzturētos šajā valstī, tad tā ir viņa paša izvēle.

– Krievijas Ārlietu ministrija Krievijas pilsoņu izraidīšanu nodēvējusi par barbarisku…

– Tieši tāpat ārvalstniekus izraida arī Krievijas Federācijā.

Kā jau teicu, ja vēlies uzturēties kādā valstī, tad nodibini attiecības ar valsti – saņem uzturēšanās atļauju, vīzu vai iegūsti pilsonību. Ceļi ir dažādi.

– Pieļaujat, ka šo izraidīšanas tematu aktīvi izmantos provokācijām un dezinformācijai no Krievijas puses?

– Protams! Krievijai ar dažādām provokācijām, manuprāt, problēmu nav. Piemēram, tas, ko šī valsts dara ar Sīrijas un Irākas cilvēkiem pie Somijas, Latvijas, Lietuvas robežas – organizē nelegālo imigrantu plūsmu.

Skaidrs, ka par Krievijas pilsoņu izraidīšanu vēstīs ne tikai vietējie, bet arī ārvalstu mediji.

Vēlos uzsvērt: ja kādam cilvēkam, kurš saņēmis paziņojumu par izraidīšanu, ir īpaša situācija, tad par to jāziņo. Nav labi, ja par kādu īpašu gadījumu PMLP uzzina vien tad, kad šim cilvēkam jau jāatstāj valsts.

Ja cilvēks komunicē un savu situāciju skaidro, bet PMLP izrāda kaut kādu cietsirdību, tad tas ir pavisam cits stāsts. Tad tas ir jāvērtē. Taču, ja viņš klusē, nepilda pienākumu, bet pēc tam sūdzas: ārprāts, man jāatstāj valsts! – tad tur neko nevar iesākt.

Tie politisko partiju pārstāvji, kuri Krievijas pilsoņiem stāstīja, ka viņiem nav pamata uztraukties, šiem cilvēkiem izdarīja lāča pakalpojumu.

Viņiem tagad būtu jāuzņemas atbildība, jo tā vietā, lai palīdzētu un izskaidrotu, ka svarīgi rīkoties, cilvēki tika maldināti un mierināti, ka nekas nebūs. Tas ir bezatbildīgi. 

Uzziņai

> 2024. gada 3. janvārī Krievijas Federācijas pilsoņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas zaudēs spēku, ja Krievijas pilsoņi, uz kuriem attiecas “Imigrācijas likuma” grozījumi, līdz 2023. gada 31. decembrim nebūs iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.

> Pastāvīgās uzturēšanās atļauja no 3. janvāra zaudēs spēku arī tad, ja Krievijas pilsonis būs iesniedzis pieteikumu cita veida uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.

Šajā gadījumā persona varēs turpināt uzturēties Latvijā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par uzturēšanās atļauju, bet jāņem vērā, ka uzturēšanās atļaujas karte, kuras derīguma termiņš būs beidzies, nebūs izmantojama ceļošanai, kā arī var būt apgrūtināta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana.

> Tie Krievijas pilsoņi, kuriem ir attaisnojoši iemesli nekārtot latviešu valodas pārbaudi, var iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujai līdz 2024. gada 31. martam.

Atļauja uzturēties Latvijā tiks piešķirta uz diviem gadiem.

Par attaisnojošiem iemesliem var tikt uzskatīti būtiski ar veselību saistīti vai citi no personas gribas un rīcības neatkarīgi iemesli.

Avots: PMLP

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.