Pieļauju, ka reģionāli ierobežojumi palīdzētu, bet tikai pie nosacījuma, ja ir precīzi dati. Es veicu nelielu matemātisku modelēšanu.

Slimību profilakses un kontroles centra tabulā parādās, ka Durbes novadā 14 dienu laikā saslimušo skaits ir no 1 līdz 5. Savukārt informācijā par kumulatīvo saslimšanu uz 1000 iedzīvotājiem parādās lielums NI. Es arī gribētu saprast, kas tas ir.

Mazos novados tiešām nav tik traki, jo

cilvēki tik daudz netusē centros, bet pie maza iedzīvotāju skaita pat viena cilvēka saslimšana uzreiz būtiski maina noteikto robežu.

Ja mums Durbē ir pieci saslimušie, kumulatīvais rādītājs man iznāk 190. Ja būtu seši saslimušie, radītājs uzreiz jau ir 228. Paskatījos Rucavas novadu, kur arī ir 1–5 saslimušie.

Tā kā šajā novadā ir vēl mazāk iedzīvotāju nekā Durbē, tad tur ar diviem saslimušiem kumulatīvais rādītājs būtu 135, ja trīs – tad jau 203.

Ja šīm mazajām teritorijām nenosaka vēl kādus papildu kritērijus, tad situācijā, kad saslimst vēl viens iedzīvotājs, par ko mums pat nav datu, pēkšņi viss izmainās – ejiet visi mājās!

Pietiek saslimt vienai ģimenei, kura varbūt dzīvo mežā, rādītājs uzreiz būs cits.

Virtuvei būs pasūtīti produkti pusdienu gatavošanai, kurus varēs izmest ārā.

Vēl mani mulsina tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija izdomāja savas iniciatīvas, bet, kad tās sniedza, tad skaidroja, ka Veselības ministrija tai kaut ko vēl nav pateikusi. Ja ministram nav precīzu ziņu un prognožu, tad kur tās ņems pašvaldības? No tā, ko viena tante teica?

Mēs te bieži dzirdam, ka kāds esot saslimis, bet pašvaldībām jau tādas ziņas nepienāk. Esam lūguši, lai pašvaldībām operatīvi iesniedz datus, bet tas nenotiek, turklāt, ja ir 1–5, nepasaka, vai saslimuši ir divi vai trīs. Mums būtu jāzina par riskiem.

Dienestiem ir jāstrādā precīzi un jāsniedz informācija, tikai tad labi izdomātu ieceri varētu ieviest dzīvē.

Andrejs Radzevičs, Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks