Andris Bišofs: Vairums cilvēku grūtāk pielāgojas vasaras laikam
liepajniekiem.lv
Viennozīmīgi, ka pulksteņa grozīšana ietekmē cilvēkus! Jo mūsos ikvienā ir savs bioloģiskais pulkstenis.
Un mēs esam dzimuši savā laika joslā. Esmu mazliet papētījis. Mums skaitās otrā laika josla. Īstenībā tagad, kad pārejam uz ziemas laiku, tā ir mūsu laika josla.
Jā, es saprotu, ka būs nedaudz garāki vakari, tumšāks. Bet tas ir mūsu laiks.
Visgrūtāk tīri no pirmās palīdzības viedokļa pielāgoties ziemas laikam būs tiem cilvēkiem, kuri ir pieraduši dzīvot kaut kādos rāmjos. Proti, celties sešos no rīta un vakarā deviņos doties gulēt. Tiem būs vissmagāk.
Nākošie, kas ir tāda kritiskāka grupa, ir visi asinsvadu slimnieki, sirds slimnieki un diabētiķi. Arī viņiem būs grūti.
Zinu, ka daudzu cilvēku pašsajūtu ietekmē pilnmēness. Arī laika maiņa cilvēkus ietekmē. Vienā no valstīm tika veikts pētījums, kura laikā tika secināts, ka pašnāvību skaits palielinās ne tikai pilnmēness laikā, bet arī pie laika maiņām.
Cilvēkus, kas sirgst ar psihiskām slimībām, laika grozīšana ietekmē īpaši izteikti. Šiem cilvēkiem būtu īpaši jāuzmanās.
Bērniem ir vēl grūtāk pielāgoties pārejai uz ziemas vai vasaras laiku. Ja pieaugušais pielāgojas aptuveni divu nedēļu laikā, tad bērnam šis laiks ir vēl ilgāks.
Ko tas nozīmē? Stundās bērns ir neapmierināts, viņš nav pietiekoši izgulējies. Bet skolotājs no bērna prasa savu.
Ja cilvēks to saprot, tad jau it kā visam būtu jābūt kārtībā, bet no veselības viedokļa tā nav gan.
Ir, protams, daudzi cilvēki, kuri teic, ka laika maiņa viņus pilnībā neietekmē. Kaut patiesībā ir tā, ka cilvēks ārēji to nejūt, bet iekšēji, savā būtībā, cilvēka organismā vienalga ir kaut kādas izmaiņas. To nevar noliegt, to diktē daba.
Daudzi cilvēki atzīst, ka pāreja uz ziemas laiku ir vieglāka, nekā pāreja atpakaļ uz vasaras laiku. Tieši tā arī ir. Jo, kā jau minēju, otrā laika josla ir mūsējā. Ja mēs šeit esam dzimuši, tas ir mūsu laiks. Ja mēs būtu dzimuši citā laika joslā, tad tā josla mums būtu tuvāka. Vislabāk cilvēkam dzīvot un uzturēties tur, kur viņš dzimis.
Tiesa, cilvēks spēj pielāgoties it visam. Protams, dažiem tas nākas grūtāk, citiem – vieglāk, bet pielāgojamies mēs pie pilnīgi visa. Tāpēc arī pieaugušajam pielāgošanās laiks ir aptuveni divas nedēļas, bet bērniem mazliet ilgāk – līdz trim, četrām nedēļām. Bet pielāgojas ikviens.
Ir bijis ļoti daudz diskusiju par to, vai vajag grozīt laiku vai nē. Protams, tautsaimniecībā ir labāk, ja notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ. Diemžēl neviens neņem vērā cilvēku un viņa veselību. Tā paliek otrajā vietā.
Ja saliek visas komponentes kopā, cilvēki laika grozīšanas dēļ biežāk slimo un līdz ar to lielāki izdevumi ir par medikamentiem. Tas, ko varbūt saistībā ar laika grozīšanu mazliet ieekonomējam, piemēram, par elektrību, ne vienmēr atsver šos izdevumus. Jā, vien vasarā mazliet ilgāk redzam saulīti, un tā ikviena organismam ir vajadzīga.
Tas ir grūts jautājums, vai Latvijā vajadzētu atteikties no laika grozīšanas. Vienmēr būs kāds, kas būs ”par”, tāpat vienmēr kāds būs ”pret”. Cik esmu lasījis pētījumus, divas trešdaļas cilvēku grūtāk pielāgojas vasaras laikam. Jo mums, latviešiem, laikam vajag ilgāk pagulēt.
Andris Bišofs, pirmās palīdzības pasniedzējs