Par nodokļa samazinājumu cīnāmies jau ļoti ilgu laiku. Esam izmēģinājuši visu – veikuši pētījumus, zīmējuši tabulas, rakstījuši politiķiem vēstules, runājuši ar ministriem un Saeimas frakcijām.

Ir savākti vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju paraksti, rosinot ieviest 12% PVN sabiedriskajai ēdināšanai, taču šī iniciatīva pēc būtības tā arī nav izskatīta. 

Nekas nav līdzējis – no politiķu puses nav bijusi ieinteresētība risināt šo jautājumu. Tāpēc arī esam saņēmušies, apvienojušies un nākamnedēļ iesim ielās.

Līdz šim ēdināšanas nozare nav ne piketējusi, ne streikojusi.

Paredzams, ka 31. oktobrī pie Saeimas būsim lielā skaitā – tur pulcēsies vairāk nekā 400 nozares pārstāvji no visas Latvijas, iespējams, arī no Liepājas.

Vienlaicīgi šāds pikets notiks arī pārējās Baltijas valstīs, pieprasot samazināt PVN likmi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem.

Arī Lietuvā ir līdzīgas problēmas, un Igaunijā gaidāms PVN nodokļa paaugstinājums. 

Ēdināšanas nozare pēc kovida pandēmijas krīzes nav atguvusies joprojām.

Jā, apgrozījums ir rekordliels, taču tas nebūt nenozīmē, ka ir arī peļņa – izejvielas un visi izdevumi auguši vēl vairāk nekā ieņēmumi.

Apgrozījums audzis inflācijas dēļ, taču kopumā rentabilitāte nozarē ir zemāka, un joprojām turpinās tendence, ka restorāni un kafejnīcas pārtrauc darbību. Uzņēmējiem vienkārši nolaižas rokas.

Andris Kalniņš, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.